Soloveja pavēstīja, ka pirms EP vēlēšanām nekādu būtisku izmaiņu priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumos, ko regulē Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums un Priekšvēlēšanu aģitācijas likums, nebūs.
Priekšvēlēšanu izdevumu apmērs visām partijām, kuras iesniegs savus deputātu kandidātu sarakstus, būs vienāds - 317 247 eiro -, un tas attiecināms uz priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanu televīzijā, radio, presē, internetā, telpās un publiskās vietās, kā arī uz labdarības pasākumu finansēšanu, sponsorēšanu, izmaksājot pabalstus un izdarot dāvinājumus jeb ziedojumus.
Vienai nesaistītajai personai jeb personai, kas aģitē savā vārdā un kas nav saistīta ar partiju un konkrēto kandidātu, limits ir 4800 eiro, kas atbilst 15 minimālajām mēnešalgām. Tas attieksies gan uz priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanu, gan labdarības pasākumu finansēšanu, sponsorēšanu, izmaksājot pabalstus un veicot dāvinājumus jeb ziedojumus, gan pasta pakalpojumu izmantošanu. Par vienu deputātu kandidātu var aģitēt vairākas šādas personas.
Ja limits tiek pārsniegts, tad KNAB ir tiesības aģitāciju pārtraukt. Kā norādīja Soloveja, limita ievērošana ir aģitācijas veicēja, nevis medija vai reklāmas aģentūras atbildība. Tomēr gadījumā, ja KNAB redz, ka limits drīz tiks sasniegts, KNAB par to brīdina partijas vai trešās personas.
"Saglabājas bažas, ka pirms vēlēšanām gaidāma "jaunrade", respektīvi, dažādi mēģinājumi neievērot likumu," norādīja Soloveja. Piemēram, priekšvēlēšanu aģitāciju ir aizliegts apmaksāt, izmantojot ārvalstu finansējumu, tostarp arī Eiropas Savienības finansējumu. EP priekšvēlēšanu aģitācijas periodā tieši te varētu būt vislielākās problēmas, jo deputāti drīkst reklamēt sevi kā EP pārstāvji, taču nereti šīs informatīvās kampaņas izvēršas par aģitācijas kampaņām. Viņa minēja, ka tāds gadījums jau bijis 2005.gadā.
Tāpat nenoregulēts ir jautājums par aģitāciju interneta vidē. Piemēram, sociālie tīkli ir vieta, kur var informāciju ievietot bez maksas. To nevar definēt kā aģitāciju, bet tanī pat laikā tā ir vide, kur popularizēt konkrētas partijas vai personības.
Priekšvēlēšanu aģitācijas laikā reģionālajos medijos varētu būt aktuāls jautājums par deputātu kandidātu vizīšu atspoguļošanu un analītisko rakstu veidošanu. Soloveja bilda, ka, veidojot analītiskos rakstus, vēlams piedomāt pie ievaddaļas, lai lasītājiem uzreiz kļūtu skaidrs, ka tas ir redakcijas gatavots materiāls. Tāpat vēlams formulēt kritērijus, pēc kādiem raksti tiks veidoti un pēc kādiem tiks izvēlētas politiskās partijas un to pārstāvji. "Ja kādu politisko spēku aktīvi kritizē, bet par otru raksta tikai labu, tas pievērš gan iedzīvotāju, gan KNAB uzmanību," sacīja Soloveja.
KNAB Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja bilda, ka, rakstot par deputātu kandidātu vizītēm reģionos, vēlams norobežoties no personas saistības ar gaidāmajām vēlēšanām, neminēt politisko pārstāvniecību, bet minēt, kādus amatus šī persona ir ieņēmusi, ko labu paveikusi un kādus darbus nav izdarījusi.
EP priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana presē un internetā notiek saskaņā ar iepriekš apstiprinātiem un publiskotiem izcenojumiem, citādi šādu materiālu publiskošana ir aizliegta.
Aģitācijas veicējiem vai to pilnvarotajām personām līgumi par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu jāslēdz tieši un nepastarpināti tikai ar reklāmas pakalpojumu sniedzēju. Gan aģitācijas veicējiem, gan personām, kuras vienojušās ar aģitācijas veicēju par aģitācijas materiālu izvietošanu televīzijas un radio programmās, preses izdevumos, internetā un publiskās vietās, ir pienākums nosūtīt KNAB paziņojumu par paredzamo priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu. Pie paziņojumiem jeb sludinājumiem obligāti norādāms apmaksātājs.
Vēlēšanu dienā, kā arī dienu pirms vēlēšanu dienas priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programmās un raidījumos, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, preses izdevumos, internetā un valsts un atvasinātu publisku personu institūcijās un kapitālsabiedrībās, kurās valstij vai atvasinātām publiskām personām pieder vairāk nekā 50% kapitāla daļu, ir aizliegta. Tāpat pastāv aizliegums izvietot priekšvēlēšanu aģitāciju televīzijā 30 dienas pirms vēlēšanām un vēlēšanu dienā, kā arī aizliegums izmantot administratīvos resursus.