Rekonstrukcijas laikā satiksme pār tiltu netiks apturēta - tā nepārtraukti būs nodrošināta pa divām braukšanas joslām abos virzienos. Tomēr autovadītājiem būs jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem.
Renovācijas tehniskais projekts paredz brauktuves demontāžu, jaunu dienesta ietvju izbūvi, deformācijas šuvju ierīkošanu, jaunas brauktuves hidroizolācijas un seguma izveidošanu, brauktuves sadalošā posma izbūvi, gājēju tuneļu remontu, tilta apgaismojuma atjaunošanu, tilta balstu remontu, laiduma konstrukciju betona virsmu remontu un laiduma konstrukcijas augšējās plātnes pastiprināšanu tilta galos, kā arī ekspluatācijas aprīkojuma rekonstrukciju. Atjaunotas tiks lielā un mazā tilta pār Daugavu brauktuves, kā arī septiņas estakādes un četri gājēju tuneļi, kas beidzot arī būs izgaismoti un aprīkoti ar novērošanas kamerām. Savukārt riteņbraucēji var rēķināties ar ērtākām uzbrauktuvēm un nobrauktuvēm, liecina Rīgas domes sniegtā informācija.
Salu tilts būvēts no 1968. līdz 1976.gadam. Tilts nav būtiski remontēts kopš tā uzcelšanas. 2000.gadā pēc speciālas pārbaudes sagatavotas rekomendācijas tilta saglabāšanai. Tās ņemtas vērā, gatavojot rekonstrukcijas projektu.
Jau vēstīts, ka Rīgas domes Satiksmes departamenta izsludinātajā konkursā par šo apjomīgo darbu veikšanu bija pieteikušies kopumā pieci pretendenti - arī AS Kauno tiltai, SIA Tilts, personu apvienība Salu tilts un SIA Binders.
LNK Industries sastāvā ietilpst trīs būvniecības un ražošanas uzņēmumi - Latvijas tilti, Enfort un TTS, kas piedāvāja tiltu rekonstruēt par viszemāko cenu.
Aģentūras LETA arhīva informācija liecina, ka LNK Industries Group uzņēmusies arī citus apjomīgus projektus, piemēram, februārī pieņemts ekspluatācijā LNK Industries būvētais beramkravu terminālis Riga Bulk Terminal Rīgas brīvostas teritorijā Kundziņsalā, bet šopavasar uzņēmums Torņakalnā sācis Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskā centra būvniecību par 21,18 miljoniem eiro.