"Šādā situācijā nav nepieciešams iedzīvotājiem klāstīt to, cik nepieciešami bērni, ka tā ir vērtība, to jau cilvēki dažādos pētījumos ir atzinuši. Galvenais jautājums ir par to, kā motivēt iedzīvotājus radīt bērnus, kāpēc tas būtu jādara," viņš sacīja.
Sociālantropologs uzsvēra, ka viens no iemesliem, kāpēc iedzīvotāji ir tik kūtri uz bērnu radīšanu, ir tas, ka bērns izmaksā dārgi.
"Skaidrs, ka bērns ir investīcija un tā ir ļoti dārga investīcija. Bērna audzināšanā ir jāiegulda zināms darbs – laika ziņā, bērns ir jāaudzina, bērnam ir vajadzīga pārtika un apģērbs," paskaidroja Sedlenieks.
Tāpat Sedlenieks norādīja, ka zemāka izglītība Latvijā maksā dārgāk nekā augstākā izglītība. "Privātā bērnudārzā viens mēnesis izmaksā aptuveni 300 latu, bet augstskolā tie ir aptuveni 200 latu mēnesī. "Mēs nonākam pie apburtā loka – jo dārgāk izmaksā bērns, jo iedzīvotājiem ir mazāka vēlme bērnus radīt," viņš teica.
"Tāpēc visiem bērnudārziem būtu jābūt par brīvu," viņš klāstīja.
Tāpat Latvijā iedzīvotājiem ir ļoti svarīgi tas, ko par viņu bērniem domā kaimiņi, viņu draugi. Līdz ar to šajos bērnos ir jāiegulda arvien vairāk līdzekļu. Sedlenieks arī uzsvēra, ka bērns Latvijā un arī citās valstīs ir sava veida statusa apliecinājums, bet, lai to apliecinātu, ģimenei nav nepieciešams vairāk par vienu bērnu.
Daudzi Latvijas iedzīvotāji nevēlas radīt bērnus arī tāpēc, ka šaubās, vai partneris būs uzticams un pēc vairākiem gadiem nebūs jāšķiras, kā arī pēc tam būs jāmaksā liela summa par bērna uzturēšanu.
Sedlenieks norādīja, ka Eiropas valstīs vērojama tendence – valstīs, kurās alimentu maksājumi ir mazāki, dzimstība ir lielāka, līdz ar to būtu jāapsver iespēja tos samazināt. Tāpat sociālantropologs atzina, ka jāapzinās, ka cilvēki šķiras, ka ir daudzas ģimenes, kurās ir bērni no dažādiem vecākiem.