Piektdien, noslēdzoties projekta Nacionālais integrācijas centrs īstenotajai sociālajai kampaņai Savi cilvēki, trešo valstu pilsoņi saņēma centra apliecības par to, ka viņi ir pabeiguši kursus latviešu valodas apguvē.
Kā stāstīja Rasa, sākotnēji uz latviešu valodas apguvi pieteicās vairāk nekā 300 trešo valstu pilsoņu, tomēr dažādu iemeslu dēļ daļa mācības pārtrauca. Rasa arī uzsvēra, ka 58% no tiem, kuri projekta laikā apguva latviešu valodu, savus spēkus izmēģināja arī Valsts izglītības centrā, kur kārtoja eksāmenu latviešu valodā. Ja šie trešo valstu pilsoņi eksāmenu nokārtos, viņu latviešu valodas zināšanas tiks atzītas oficiāli. Rasa piebilda, ka lielais skaits eksāmena licēju jau vien ir kvalitātes rādītājs.
Kampaņas Savi cilvēki viens no mērķiem bija sabiedrības izglītošana par to, ko trešo valstu pilsoņi var dot Latvijai, kā arī mazināt aizspriedumus un vairot toleranci. Vaicāta, vai arī šos mērķus ir izdevies sasniegt, Rasa sacīja, ka ir grūti izmērīt, vai ir izdevies mainīt sabiedrības viedokli.
Tomēr, jautājot saviem draugiem, radiniekiem, paziņām, kolēģiem un citiem cilvēkiem par šiem jautājumiem, viņa secina, ka cilvēki sāk aizdomāties par to, ka arī trešo valstu pilsoņi ir tādi paši cilvēki ka pārējie Latvijas iedzīvotāji.
Rasa arī uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi izglītot sabiedrību par to, cik grūti šiem cilvēkiem ir uzturēties Latvijā. Šiem cilvēkiem ir nopietni jāpamato, kāpēc viņi vēlas šeit uzturēties.
Projekta vadītāja minēja piemēru, ka arī darbu šiem cilvēkiem atrast nav viegli, jo darba devējam trešo valstu pilsonim ir jāmaksā vairāk nekā 700 eiro liela alga, kamēr Latvijas pilsonim nedrīkst maksāt mazāk par 360 eiro jeb minimālo algu. "Tāpēc apgalvojumi, ka viņi mums atņems darbu, ir aplami, jo tas nav tik vienkārši. Darba devēji tīri finansiāli nav ieinteresēti algot ārvalstniekus," skaidroja Rasa.
Viņa arī norādīja, ka arī uz sociālajām garantijām trešo valstu piederīgie nevar pretendēt. Rasa minēja piemēru, kad viena kliente ar savu bērnu iekļuva ceļu satiksmes negadījumā. Lai pārliecinātos, ka bērnam viss ir kārtībā, šī sieviete izsaukusi ātro palīdzību, bet, tā kā viņa nav ne Eiropas Savienības, ne Latvijas pilsone, kā arī viņai nebija pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, šai sievietei par šādu izsaukumu bija jāmaksā 90 eiro.
Rasa uzskata, ka uzturēšanās nosacījumi trešo valstu pilsoņiem nemaz nav tik vienkārši, kā arī tie nemaz nav tik ļoti "cilvēciski".
Projekta vadītāja arī stāstīja, ka trešo valstu pilsoņi mēdz ciest no tā, ka, nezinot latviešu valodu, viņus apkrāpj negodīgi dzīvokļu dīleri un solītā eiroremonta vietā šie cilvēki to nemaz nesaņem.
Tāpat arī daudziem no šiem cilvēkiem, kuri kampaņas laikā apguva latviešu valodu, ir augstākā izglītība, tomēr ne vienmēr viņu izglītība tiek Latvijā atzīta, līdz ar to viņiem nākas vai nu mācīties no jauna, vai pārkvalificēties, uzmanību vērsa Rasa.
Kā skaidroja SIF vadītāja Aija Bauere, ar vienu kampaņu nevar pilnībā mainīt sabiedrības viedokli, tām būtu jāatkārtojas. Šobrīd vēl nav plānotas tālākas kampaņas, jo šo kampaņu finansēja Eiropas Komisija, tomēr šis finansējuma periods ir noslēdzies.
SIF ir ziņojusi valdībai, ka "nebūtu labi atstāt trešvalstniekus vienkārši tāpat, jo varbūt būtu citi spēki, kas nav tik lojāli Latvijas valstij, kuri labprāt savāktu viņus, it īpaši krievvalodīgos". Tas varētu būt pat valsts drošības jautājums, tomēr tas ir diezgan grūti saprotams, piebilda Bauere.
Rasa un Bauere pieļāva, ka šāda veida kampaņa varētu tikt atsākta nākamajā gadā. Tomēr tie trešo valstu pilsoņi, kuri Latvijā ieradīsies no nākamā mēneša, šādu iespēju apgūt valodu vairs nesaņems.
Jau ziņots, ka šodien Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē notiek SIF projekta Nacionālais integrācijas centrs īstenotās sociālās kampaņas Savi cilvēki noslēgums.
Sabiedrības informēšanas kampaņā Savi cilvēki galvenais uzsvars tika likts uz Latvijas sabiedrības iepazīstināšanu ar starpkultūru daudzveidību ar nolūku uzlabot savstarpējo sapratni starp trešo valstu pilsoņiem un Latvijas sabiedrību, mazināt aizspriedumus un veicināt toleranci pret dažādo.
Kampaņas laikā Latvijā veikto aptauju rezultāti liecina, ka katrs desmitais aptaujātais iedzīvotājs ir negatīvi noskaņots pret iebraucējiem, bet Rīgā - pat katrs trešais aptaujātais atbild, ka ieceļotāji ir nevēlami, kamēr tikai katrs deviņpadsmitais apgalvo pretējo.
Jau vēstīts, ka kampaņa tika sākta marta sākumā un tās mērķis bija veidot izpratni sabiedrībā par trešo valstu valstspiederīgo devumu Latvijai, viņu vietu mūsu ikdienas dzīvē.
Saskaņā ar PMLP datiem 2015.gada 1.janvārī Latvijā bija 70 343 trešo valstu pilsoņi, un viņu iekļaušana sabiedrībā, tostarp iedzīvotāju attieksmes maiņa pret viņiem, bija galvenais kampaņas vadmotīvs.