Par šo naudu bija iecerēts paplašināt iedzīvotāju iespējas šķirot atkritumus, kā arī būvēt šķirošanas rūpnīcas. Tagad šķirošanai nepieciešamā infrastruktūra būs mazākā apjomā vai tās veidošanai vajadzēs izmantot citus finanšu avotus. Ministrijai savukārt jādomā, kā rīkoties, lai 14 miljoni "nepaliktu Briseles kontos kā nauda, uz ko Latvija nav pieteikusies", norāda VARAM valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs.
Nešķirojot un noglabājot atkritumus poligonos, zūd iespēja tos izmantot kā resursu, turklāt Eiropas direktīvas nosaka, piemēram, ka no 2015. gada iedzīvotājiem visā valstī ir jānodrošina stikla, papīra, plastmasas, metāla atkritumu dalītās vākšanas iespējas, un ar fonda naudu varēja izveidot mērķu sasniegšanai nepieciešamo infrastruktūru.
Plašāk lasiet rakstā Slīgsmi atkritumos, kurus šķirot par Eiropas naudu nevarēs, piektdienas, 6.decembra, laikraksta Diena 4.lpp.!