SM: Līdz 2050.gadam jāpanāk, lai Latvijā ceļu satiksmes negadījumos nav bojāgājušo

Vērtējot līdz šim paveikto, SM speciālisti secinājuši, ka Latvija pamazām tuvojas Eiropas Komisijas (EK) 2011.gadā izvirzītajam ambiciozajam mērķim - līdz 2050.gadam panākt, lai uz autoceļiem nebūtu bojāgājušie jeb sasniegt tā saucamo Vision Zero.

Saskaņā ar šo mērķi Latvijas, kā arī Eiropas Savienības (ES) mērķis ir līdz 2020.gadam uz pusi samazināt bojāgājušo skaitu un turpināt proporcionālu bojāgājušo skaita samazinājumu, lai 2050.gadā ceļu satiksmes negadījumos vairs nebūtu bojāgājušo, atzīmēja SM pārstāvji.

Ministrijā atgādināja, ka saskaņā ar apkopoto informāciju 2017.gads kļuvis par drošāko gadu uz Latvijas ceļiem, jo sasniegts līdz šim zemākais bojāgājušo skaits - 136 cilvēki, kas ir par 14% mazāk salīdzinājumā ar 2016 gadu. Savukārt kopš 2010.gada bojā gājušo skaits uz Latvijas ceļiem ir samazinājies par 38%.

Šis ir viens no labākajiem rādītājiem ES, uzsvēra SM pārstāvji, piebilstot, ka arī EK ziņojumā, kurā ietverts pārskats par situāciju ceļu satiksmes drošības jomā 2017.gadā, minēts, ka Latvijā ir joprojām viens no straujākajiem ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita samazinājumiem ES.

Lai gan EK Latvijas bojāgājušo skaita samazinājumu par 38% novērtē kā ievērojamu, tomēr Komisija norādījusi, ka Latvijai ir jāturpina ceļu satiksmes drošības uzlabošanas jomā iesāktais darbs, lai pietuvotos vidējam ES bojā gājušo skaita rādītājam uz miljonu iedzīvotāju - 49. Latvijā pērn uz ceļiem bija 70 bojāgājušo uz miljonu iedzīvotāju, kas ir piektais augstākais rādītājs ES.

SM pārstāvji skaidroja, ka Latvija iepriekšējos 20 gados ir veikusi būtiskus pasākumus, lai ievērojami samazinātu ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, tai skaitā pilnveidojusi un nozīmīgi pastiprinājusi normatīvos aktus, ieviesusi pārkāpumu uzskaites punktu sistēmu, ieviesusi jaunas satiksmes drošību kontrolējošās tehnoloģijas - stacionāros un pārvietojamos fotoradarus, veikusi infrastruktūras uzlabojumus un organizējusi izglītojošās drošības kampaņas. Tas viss ļāvis uzlabot satiksmes drošības rezultātus, tomēr ir svarīgi turpināt iesākto darbu, turpinot straujāk pietuvoties vidējiem rādītājiem ES.

Ministrijas apkopotā informācija arī liecina, ka, pateicoties satiksmes drošības kampaņām, kas maina cilvēku apziņu un uzvedību ceļu satiksmē, drošības jostu lietotāju skaits automobiļa priekšējā sēdeklī ir sasniedzis 81%. Savukārt alkohola reibumā esošu vadītāju izraisītajos ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits 2017.gadā salīdzinājumā ar 2000.gadu samazinājies septiņkārtīgi.

Pērn tika izpildīts valdības stacionāro fotoradaru uzstādīšanas plāns 2017.gadam un šobrīd uz Latvijas ceļiem kopumā darbojās 60 stacionārie radari. Būtiski ir ātruma mērierīču tuvumā sasniegtie satiksmes drošības rezultāti - faktiskais ceļu satiksmes negadījumu kopskaits samazinājies par 47%, bet par 45% samazinājies smago ceļu satiksmes negadījumu skaits. Līdz šī gada beigām tiks pabeigta esošā 100 stacionāro fotoradaru uzstādīšanas programma. Tāpat pozitīvu ietekmi uz satiksmes drošību devusi 40 Valsts policijas netrafareto auto iegāde, kas jau samazinājusi kopējo satiksmes plūsmas ātrumu, kā arī palīdz cīņā ar agresīviem un pārgalvīgiem šoferiem, informēja SM.

Kā teica Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvji, direkcija turpinās veidot kampaņas par satiksmes drošības aktuālām tēmām arī turpmāk. Ja iepriekš CSDD uzmanību pievērsa satiksmes drošības pamata lietām - braukšana reibumā, droša ātruma ievērošana, tad, attīstoties tehnoloģijām, CSDD, sekojot pasaules tendencēm, veic sabiedrības izglītošanu par mobilo ierīču bīstamību, vadot transportlīdzekli, par autovadītāju nogurumu pie auto stūres un citām mūsdienu problēmām.

Jau ziņots, ka Latvijas paveikto ceļu satiksmes negadījumu un bojāgājušo skaita mazināšanā atzinīgi novērtējis Starptautiskās Automobiļu federācijas (FIA) prezidents, ANO Ģenerālsekretāra īpašais sūtnis ceļu satiksmes drošības jautājumos Žans Tods.