Kā aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule, ceturtdien KM, LNKC un Sabiedrības Integrācijas fonda (SIF) pārstāvji tikās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un KM ikgadējās sarunās. Sanāksmē tika pārrunāti būtiski kultūrpolitikas, kultūrizglītības, sabiedrības saliedētības un mediju politikas jautājumi, kā arī valsts un pašvaldību sadarbība to īstenošanā.
Pujāte iepazīstināja ar Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta un Rīgas Tehniskās universitātes pētnieku nesen veikto pētījumu par Dziesmu un deju svētku ekonomisko ietekmi valsts budžeta kontekstā. Secinājumi liecina, ka, ieguldot 1 eiro svētku organizēšanā, ekonomikā atpakaļ tiek atgūti 1,67 eiro. Tādējādi kopējais valsts tautsaimniecības pienesums pārsniedz 11 miljonus eiro.
Mērķdotācija māksliniecisko kolektīvu vadītājiem 2025.gadā ir 2,3 miljoni eiro, tajā skaitā 2,05 miljoni eiro pašvaldībām. LNKC klāstīja, ka 2028.gadā gaidāmo Dziesmu un deju svētku starplaika pasākumi tiek plānoti piecu gadu ciklā sadarbībā ar pašvaldībām, turpinās darbs pie 2026.gada pasākumu norises saskaņošanas un aktualizēšanas.
LNKC pārstāvji arī informēja, ka notiek pieteikumu iesniegšana Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam. Norisinās arī latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu vērtību sarakstu izveide. Plānots, ka septembrī priekšlikumus izvērtēs jomas eksperti, bet 18.novembrī notiks vēsturisko zemju vērtību prezentācija Rīgā. Līdz 2027.gadam turpinās norāžu uzstādīšana uz ceļiem latgaliski un lībiešu valodā. Valsts kultūrkapitāla fonda "Latviešu vēsturisko zemju attīstības programmā" kopā piešķirti 669 180 eiro 252 projektu īstenošanai.
LNKC un KM pārstāvji vēstīja par kultūrizglītības jomas aktualitātēm, uzsverot, ka uzsākta Valsts profesionālās ievirzes izglītības standarta mākslu jomā ieviešana, kas turpināma arī nākamajos mācību gados. LNKC arī turpmāk šajā jomā sniegs atbalstu pašvaldībām, tai skaitā organizējot seminārus un pedagogu profesionālās pilnveides kursus.
Tika pārrunāts līdz šim kultūrizglītības programmas "Latvijas skolas soma" sniegtais metodiskais atbalsts pedagogiem, tajā skaitā sadarbībā ar Izglītības attīstības centru izstrādātā un aprobētā pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programma "Kultūras norises kā mācīšanās resurss", ko līdz šim apguvuši 212 pedagogi no visas Latvijas. Atslēgas cilvēki programmas veiksmīgā īstenošanā ir programmas "Latvijas skolas soma" koordinatori pašvaldībās un skolās, tāpēc tiks turpināta koordinatoru kapacitātes un statusa celšana.
KM pārstāvji sanāksmē informēja par Eiropas Mediju brīvības akta (EMFA) regulas ieviešanas kontekstā paredzētajiem nosacījumiem publiskā finansējuma piešķiršanai valsts reklāmai un piegādes vai pakalpojumu līgumiem. Regulas nosacījumi piemērojami no 8.augusta. Tie nosaka pārredzamības, objektivitātes, proporcionalitātes un nediskriminēšanas prasības attiecībā uz publiskā finansējuma vai citu valsts resursu piešķiršanu mediju pakalpojumu sniedzējiem un tiešsaistes platformu nodrošinātājiem, lai finansētu valsts reklāmu vai iegādātos no tiem tādas preces vai pakalpojumus, kas nav valsts reklāma, piemēram, audiovizuālus materiālus, tirgus datus un konsultācijas vai mācību pakalpojumus.
SIF sekretariāta direktore Inese Kalvāne uzsvēra, ka sadarbība ar pašvaldībām ir būtiska un iekļauta visos SIF stratēģiskajos rīcības virzienos. Rīcības virziena "Piederības Latvijai stiprināšanā" ietvaros, sniedzot atbalstu jaunpienācējiem Latvijā, tai skaitā, Ukrainas iedzīvotājiem, SIF Vienas pieturas aģentūras filiāles Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Valmierā un Jelgavā sadarbojas ar pašvaldību iestādēm.
Sanāksmē secināts, ka arī turpmāk attīstāma esošā sadarbība starp aģentūras filiālēm un pašvaldību institūcijām jaunpienācēju atbalsta nodrošināšanā, tostarp paplašinot informācijas apmaiņu par aktuālajiem pakalpojumiem, kopīgi plānojot aktivitātes un veicinot efektīvu komunikāciju. Īpaši nozīmīga ir koordinēta informācijas aprite par latviešu valodas kursiem, lai uzlabotu mācību pieejamību un sasniegtu plašāku mērķa grupu.