Viņš norāda, ka veselības apdrošināšanas kopsumma jeb veselības aprūpes budžets ir samērā konstants lielums, kas aug lēni, proporcionāli iedzīvotāju ieņēmumu izaugsmei. Attiecīgi galvenais jautājums nacionālajā līmenī ir – kur investēt naudu?
“Nereti un ne tikai Latvijā ir izšķiršanās subsidēt ļoti dārgas zāles, tādējādi atstājot salīdzinoši lēto zāļu iegādi vairāk uz pacientu pleciem. Šādā situācijā veidojas aritmētiska disproporcija, ja paraugāmies, cik cilvēkiem palīdzība tiek nodrošināta. Dārgo, inovatīvo zāļu cena var sasniegt pat vienu miljonu eiro vienam cilvēkam. Īsāk sakot, dārgo zāļu iegādes atbalsts paņem “lauvas tiesu” no kompensējamo zāļu budžeta, tādēļ un te politiķiem un par veselības jomu atbildīgajiem ierēdņiem ir jāuzdod sev jautājums – ko valsts vēlas? Izārstēt dažus cilvēku vai pagarināt dzīvildzi un dzīves kvalitāti daudziem cilvēkiem?” retoriski jautā Adrians Van Den Hovens.
“Medicine for Europe” vadītāja ieskatā valsts kompensējamo medikamentu sistēmā primāri būtu jābūt tādām zālēm, kas ir hroniskām saslimšanām, un, ja tās cilvēki lietotu regulāri, nevis naudas trūkuma brīžos no tām atteiktos, viņi pagarinātu savas kvalitatīvās dzīves ilgumu.
“Es šeit domāju par desmitgadi kvalitatīvas dzīves, nevis dažiem mēnešiem, un Latvijā tā ir problēma, ka daļa cilvēku nevar atļauties lietot zāles regulāri, ja tās nav kompensējamo medikamentu sarakstā. Kāda tad ir valsts veselības aprūpes pamatjēga? Palīdzēt iespējami vairāk cilvēkiem ilgāk dzīvot kvalitatīvi, dzīvot ilgāk. Tāpēc ir jādomā šajā – plašas sabiedrības līmenī, nevis kaut kāda lobija virzienā, kas saka, ka viņu dārgās zāles ir vislabākās. Valsts atbalstam ir jābūt racionālam un uz sabiedrību orientētam,” rezumē Adrians Van Den Hovens.
Visu interviju ar asociācijas “Medicines for Europe” ģenerāldirektoru Adrianu Van Den Hovenu lasiet šā gada 3.jūnija žurnālā “Dienas Bizness”.