Cilvēki dzelzceļa negadījumos galvenokārt iekļūst savas neuzmanības, pārdrošas rīcības un elementāru drošības noteikumu neievērošanas dēļ, kā rezultātā ik gadu Latvijā uz dzelzceļa sliedēm iet bojā vai tiek ievainoti vairāki desmiti cilvēku. Lai pievērstu pastiprinātu sabiedrības uzmanību tam, ka cīņa ar vilcienu ir bezjēdzīga un nelīdzvērtīga, šodien notiks arī policijas pārbaudes pie vairākām dzelzceļa pārbrauktuvēm.
Šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā uz dzelzceļa ir notikuši 10 negadījumi, kuros bojā gājuši septiņi cilvēki, bet traumēti - trīs. Pērn dzelzceļa satiksmē Latvijā kopumā reģistrēti 30 negadījumi, kuros cieta 32 cilvēki - no tiem 23 gāja bojā.
"LDz kā sociāli atbildīgam uzņēmumam un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir svarīgi informēt un izglītot sabiedrību par dzelzceļa drošības jautājumiem ar mērķi samazināt cietušo un bojāgājušo cilvēku skaitu. Turklāt jāatzīmē, ka pēdējos gados esam arī daudz ieguldījuši dzelzceļa infrastruktūras modernizācijā. Taču pat modernākie tehnoloģiskie risinājumi nepasargā, ja pats sevi nesargā. Diemžēl dzelzceļa negadījumi joprojām notiek - visbiežāk cilvēku neuzmanības, pārdrošas rīcības un drošības noteikumu neievērošanas dēļ. Tādēļ šī gada kampaņā aicinām ikvienu atcerēties, ka cīņa ar vilcienu nav un nevar būt līdzvērtīga - vilciens ir daudzreiz smagāks un ātrāks par jums, un tā manevrēšanas spējas ir ļoti ierobežotas," uzsver VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš.
Kā liecina Valsts policijas apkopotā informācija, kopš šī gada sākuma sastādīti 129 administratīvā pārkāpuma protokoli par dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošanas noteikumu pārkāpšanu. Tikmēr pērn kopumā fiksēti 448 pārkāpumi, bet iepriekšējos gados pārkāpumu skaits sasniedzis pat 800.
"Lai gan policijas statistika liecina, ka katru gadu samazinās to pārkāpumu skaits, kas izdarīti uz dzelzceļa pārbrauktuvēm, tomēr jāteic, ka aizvien liela daļa autovadītāju ceļu satiksmes noteikumus dzelzceļa tuvumā mēdz pārgalvīgi pārkāpt. Ir novērots, ka autovadītāji visbiežāk neievēro tieši luksofora sarkanās gaismas signālu pirms dzelzceļa pārbrauktuves – pērn par šo pārkāpumu vien sastādīti 182 protokoli. Aicinām ikvienu atcerēties, ka luksofora sarkanā gaisma, STOP zīme vai nolaista barjera pirms dzelzceļa sliedēm nav tikai šķērslis ceļā, bet gan drošības brīdinājums un, iespējams, dzīvības glābējs. Cīņā ar vilcienu nekad neuzvarēt – tas vienmēr būs lielāks un spēcīgāks," skaidro Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
"Kad runājam par negadījumiem uz dzelzceļa sliedēm vai to tuvumā, galvenokārt domājam par tiem, kas notikuši nejaušības vai neuzmanības dēļ. Taču liela daļa no negadījumos bojāgājušajiem ir tie mūsu līdzpilsoņi, kuri ir izvēlējušies labprātīgi beigt savu dzīvi un par "pašnāvības ieroci" ir izraudzījušies tādu smagsvaru kā vilciens. Tādēļ aicinu ikvienu nebūt vienaldzīgam un laikus sniegt savu atbalstu, lai novērstu nelaimi. Ieklausīsimies savos līdzcilvēkos un uztversim nopietni viņu teikto. Vēlos piebilst, ka AS Pasažieru vilciens viena no svarīgākajām darbības stratēģijā definētajām vērtībām ir drošība. Lai to nodrošinātu, mums visiem kopā ir jāsadarbojas, tostarp, nepaliekot malā, kad cilvēks ar jebkādiem paņēmieniem izvēlējies labprātīgi beigt savu dzīvi pašnāvībā," vienlaikus atzīmē AS Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.
Savukārt Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers skaidro, ka "cilvēki mēdz pārvērtēt, cik lielā mērā var ietekmēt neietekmējamo, piemēram, uzvarēt vilcienu. Noteikumus dzelzceļa tuvumā bieži neievēro un riskē tie, kuri piešķir lielāku vērtību zaudējumiem, nevis ieguvumiem, dažas ietaupītas minūtes liekot augstāk par savu drošību un dzīvību."
Vilciena sastāvs nespēj nobremzēt vai apstāties tik ātri kā auto, kā arī nevar apbraukt šķērsli, tādēļ, lai izvairītos no sadursmes, vilciena mašīnists ir spiests strauji bremzēt, tomēr ne vienmēr iespējams to sekmīgi izdarīt. Pērn vilciena mašīnisti bijuši spiesti strauji bremzēt 96 reizes un no negadījuma tas ļāva izvairīties 66 gadījumos. Jāatzīmē, ka kravas vilciena svars var sasniegt 6 000 tonnu, bet pasažieru vilciena – ap 1 000 tonnu. Vilciena ātrums ir 80 - 120 km/h, bet bremzēšanas ceļš – no 200 m līdz pat 1 km, kas nozīmē, ka visbiežāk vilciena un cilvēka vai auto sadursmes sekas ir traģiskas un letālas.
LDz ik gadu īsteno drošības kampaņas sabiedrības informēšanai un izglītošanai, lai samazinātu negadījumu skaitu uz dzelzceļa un pievērst sabiedrības uzmanību drošības jautājumiem. Šogad LDz drošības kampaņu īsteno sadarbībā ar Valsts policiju un AS Pasažieru vilciens.