Apjomīgais projekts iekustējies – būvlaukumā Maskavas ielā 257 palaikam manāmi būvnieki. Tomēr pašlaik topošā ēka daudzfunkcionālā centra Akropole būvniecībai atbrīvotajā laukumā Rīgas porcelāna rūpnīcas graustu vietā ir tikai elektroenerģijas apakšstacija, kas tiek būvēta, sadarbojoties ar AS Sadales tīkli.
Tomēr, kā laikrakstam skaidroja Lietuvas iepirkšanās centru attīstītāja Akropolis Group meitasuzņēmuma Akropolis LV valdes loceklis Kaspars Cinītis, darbu intensitāti plānots palielināt jau tuvākajā laikā. Kad tieši, to noteiks saskaņojumu saņemšana no Rīgas pašvaldības iestādēm.
Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Ingus Vircavs Dienas Biznesam atzīmēja, ka Akropoles projekts "ir piemērs, kurā kultūrvēsturiskā apbūve tiek integrēta mūsdienīgas pilsētvides attīstībā, saglabājot konkrētas vietas identitāti". Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas izvērtējuma rezultātā Akropoles būvē tiks iekļautas Rīgas porcelāna rūpnīcas priekšteces Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrikas 19. gadsimta un 20. gadsimta sākumā celtās trīs ražošanas ēkas kā rūpniecības attīstības liecība, zem jumta tikšot atjaunotas pat vēsturiskas ielas. Jaunbūves pasūtītājs ir SIA Maskavas NIP, kas pērn strādājis ar 414 tūkstošu eiro zaudējumiem, savukārt projektētāji – SIA Nams un G. Jurevičiaus studija.
Akropole grupai pieder iepirkšanās un izklaides centri Viļņā, Klaipēdē, Kauņā un Šauļos, kā arī plaši zemesgabali ne tikai Rīgā, Viļņā, Kauņā, bet arī Igaunijas robežpilsētā Narvā un Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā. Otrs milzu projekts Rīgā šai grupai ir Daugavgrīvas ielā, kur vairāk nekā 100 000 kvadrātmetru platībā tiktu apvienots tirdzniecības un izklaides centrs ar birojiem un daudzdzīvokļu ēkām bijušāsl auksaimniecības mašīnbūves rūpnīcas teritorijā.