Dokuments definēs prioritātes valsts labklājībai izšķiroši nozīmīgajā enerģētikas sektorā, tā galaversiju valdībā plānots iesniegt līdz oktobrim. Publiskot stratēģiju ministrija sola septembrī.
Komentējot stratēģiju, ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) Dienai atzina, ka «politiskās svārstības, kas šajā valstī [Krievijā] ir notikušas, notiek un notiks, rada lielas bažas, ka nākotnē tas var radīt cenas pieaugumu». Ministrs arī uzsver, ka liela daļa elektroenerģijas Krievijā tiek ražota nolietotās ražotnēs, kur agri vai vēlu būs nepieciešami ieguldījumi, un tas atstās iespaidu uz enerģijas cenu.
Enerģētikas stratēģijā fiksēti trīs nozīmīgākie mērķi enerģētikas politikā: ietekme uz tautsaimniecību un Latvijas patērētājiem (jautājums par energoresursu cenu), energoavotu dažādošana, mazinot atkarību no energoresursu importa (tai skaitā energoefektivitātes uzlabošana), energoapgādes drošums (tai skaitā attīstīta infrastruktūra ražošanai, uzglabāšanai, transportēšanai). «Jautājums par energoresursu cenu ir mērķis numur viens un prioritāte,» saka A. Kampars.
Stratēģijā izvirzīti septiņi nozīmīgākie darbības virzieni, piemēram, panākt siltumenerģijas patēriņa samazinājumu, palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru enerģijas galapatēriņā, nodrošināt alternatīvas dabasgāzes piegādes iespējas un tiesiskos apstākļus dabasgāzes tirgus atvēršanai 2015. gadā, veicināt konkurenci enerģijas tirdzniecībā un citi.
Viedokļus par EM sagatavoto stratēģijas projektu aicināti izteikt vairāki dažādu enerģētikas nozaru eksperti, viņu vidū profesore Dagnija Blumberga (RTU), bijušais enerģētikas ministrs Juris Ozoliņš, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas padomes loceklis Edgars Vīgants.
Pašlaik nozīmīgākie projekti enerģētikas jomā ir Latvijas iecere pievienoties Ziemeļvalstu elektroenerģijas biržai Nord Pool Spot (Igaunija jau pievienojusies, Lietuva ir tuvu pievienošanās procedūras sākšanai, Latvijā vēl jāpabeidz pārvades tīklu nodalīšana no Latvenergo), dalība Visaginas atomelektrostacijas projektā Lietuvā (patlaban notiek sarunas ar investoru Hitachi GE Nuclear Energy) un Latvijas vēlme būvēt Baltijas valstīm paredzētu sašķidrinātās gāzes termināli (nesen veiktā pētījumā par izdevīgāko vietu termināļa būvei tika nosaukta Rīga).