Viņa uzsvēra savas labās zināšanas reģionos, kuras vēlētos likt lietā pēc parlamenta vēlēšanām. "Domāju, ka tā būs," prognozēja Straujuma.
Savukārt demisionējušais premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) intervijā LTV raidījumam Rīta panorāma sacīja, ka jaunā valdība tiek veidota tāda, lai tās koalīcija varētu strādāt arī pēc vēlēšanām. Savukārt par konkrētām personālijām valdībai, kas tiks veidota jau pēc Saeimas vēlēšanām, patlaban esot grūti spriest.
Straujuma atzina, ka lēmumu kandidēt uz premjera amatu nav pieņēmusi vienas dienas laikā. Premjera amata kandidāte vēlējusies uzņemties arī sava veida atbildību par priekšgājēja Dombrovska valdības darbu, kā arī līdzšinējam ministram veidot jaunu valdību būtu daudz vieglāk.
Kā jautājumus, par kuriem varētu būt asākās debates jaunās koalīcijas partneru vidū, Straujuma minēja uzturēšanās atļaujas, Satversmes preambulu un latviešu valodas mācīšanu skolās. "Ja būs tādi jautājumi, par kuriem nevarēsim vienoties, pārliksim tos uz pēcvēlēšanu laiku," teica Straujuma, norādot uz priekšvēlēšanu laika lielo populismu. "Galvenais ir diskutēt un cienīt otru."
Straujuma vērtēja, ka viņai atšķirībā no Dombrovska būs vieglāk sarunāties un izprast lauku cilvēkus un mikroekonomikas, nevis makroekonomikas jautājumus. Viņa noliedza, ka nepārzinātu politikas kuluāru spēles, jo kā valsts sekretāre bijusi tām ļoti tuvu. "Nekas jauns jau tas man nebūs."
Kā galvenos veicamos darbus valdības vadītāja amatā Straujuma minēja izglītības, īpaši profesionālās, sakārtošanu un Eiropas Savienības fondu apguves centralizēšanu. "Citas milzīgas reorganizācijas deviņos mēnešos diez vai mēs varam iesākt," atzina premjera amata kandidāte, norādot, ka reformas reformu dēļ neveiks, jo viņai svarīgs ir rezultāts.