Šis jautājums nav jāpolitizē un jābalstās tikai uz juridisko pamatojumu, norādīja Straujuma.
"Ir jāizvērtē, cik tas juridiski precīzi ir atrunāts. Ja mums būs juridiski argumenti, tad mēs pārsūdzēsim, bet, ja nebūs, lai paliek tiesas spriedums," sacīja ministre.
Uz jautājumu, vai, viņasprāt, valdības lēmums atļaut šā gada pavasarī izcirst vērtīgos kokus Šlesera īpašumos nav bijusi kļūda, Straujuma atbildēja, ka diez vai šis lēmums nav bijis precīzi juridiski pamatots.
"Man grūti iedomāties, ka Ministru kabinets pieņēma nepamatotu un juridiski kļūdainu lēmumu, izlaižot to cauri visiem juristu sietiem. Tas būtu diezgan dīvaini, ja tā būtu. Tāpēc [Zemkopības] ministrijas Juridiskajam departamentam teicu, ka man šajā lietā nav nekādu nosacījumu, bet es gribu redzēt precīzu, skaidru juridisku pamatojumu šajā jautājumā," viņa paskaidroja.
Jau vēstīts, ka vides aktīvisti tiesā uzvarējuši valsti, kas atļāva transformēt zemi kāpu aizsargjoslā, paverot iespēju vērtīgu koku izciršanai un tālāk ēku būvniecībai Šlesera īpašumā Jūrmalā.
Jūrmalas Aizsardzības biedrības (JAB) pārstāvis Guntis Grūba apstiprināja, ka Administratīvā rajona tiesa pagājušajā nedēļā atzinusi pērn valdības pieņemto lēmumu saistībā ar zemes transformāciju Jūrmalā par nelikumīgu. Spriedumu gan var pārsūdzēt.
Grūba paskaidroja, ka tiesas spriedums nozīmē, ka Šlesers no Valsts meža dienesta nevar saņemt atļauju izcirst vairāk nekā 70 vērtīgu koku, lai veiktu būvniecību. Šis spriedums to liedz, jo atzīts, ka tā ir krasta kāpa, ļoti vērtīgs biotops.
Valdība pērn 2.martā pēc Šlesera lūguma atļāva veikt zemes transformāciju, lai gan samazināja tā apmēru no 0,8975 hektāriem līdz 0,6627 hektāriem. Lēmumprojektu sagatavoja Zemkopības ministrija.
Tas nozīmēja, ka Šlesers var prasīt atļauju koku izciršanai, lai uzbūvētu privātmāju un saimniecības ēku kompleksu kāpu aizsargjoslā. Šleseram un viņa sievai Inesei Šleserei piederošajā īpašumā Upes ielā 1a, Jūrmalā, bija plānots izcirst 76 kokus, tostarp vērtīgas priedes.