Valdības vadītāja norādīja, ka nākamā gada budžetā šīs "bedres" izlīdzināšanai nepieciešami 50 miljoni eiro, 2016. gadā aptuveni 26 miljoni eiro, savukārt 2017. gadā - miljons eiro. Šogad papildu līdzekļus šim mērķim gan nevar atvēlēt.
Tā kā Latvijas lauksaimniekiem šogad ir jāsaskaras ar daudziem biznesa riskiem – neparedzamiem laikapstākļiem, dzīvnieku slimībām, kā arī sarežģīto situāciju produktu tirgū, Straujuma īpaši aicināja domāt par jaunu tirgu meklējumiem, kam piekrīt arī zemkopības ministrs. "Jauni tirgi ir jāmeklē – tam piešķirti vairāk nekā 5 miljoni eiro, kā arī papildus vēl pielikti līdzekļi izstādēm un prezentācijām, lai kontaktus meklētu," uzsvēra Dūklavs.
Taujāts par jau izskanējušajām bažām arī par šprotu un citu konservu iespējamo eksporta aizliegumu uz Krieviju, Dūklavs atbildēja, ka "tas ir jautājums, kas vēl jāpārrunā, taču varu apstiprināt, ka Krievijas lauksaimniecības ministrs tiešām griezies valdībā ar aicinājumu par gaļas un citu konservu [eksportu uz Krieviju] aizliegšanu".
Jau vēstīts, ka 7. augustā Krievija aizliedza lielas daļas pārtikas preču importu no ASV un ES valstīm, arī Latvijas. Krievijas embargo noteikts augļiem, dārzeņiem, cūkgaļai, zivīm, sieram un cita veida piena produktiem.