Kompromiss vēl jāatrod
Valdību veidojošo partiju pārstāvji pirmdien skatījuši gan nākamā, gan 2021. un 2022. gada valsts budžeta rāmi, lai plānotu, kā procesi un lēmumi šajā gadā ietekmēs valsts budžeta plānošanu turpmākajos gados, žurnālistiem skaidroja premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV). "Katrs politiskais spēks saredz prioritātes, bet papildus pārdalāmās naudas nepietiek pilnīgi visam. Ar pilnu atbildību pret mūsu valsti un sabiedrību cenšamies izdiskutēt, kas ir galvenās lietas un lēmumi, kas valdībai būtu jāpieņem, lai nākamajos trīs gados mūsu sabiedrība dzīvotu labāk, nevis sliktāk," pauda valdības vadītājs, atzīstot, ka šīs diskusijas un idejas tiek pamatotas ar argumentiem, taču pašlaik vēl trūkstot valdību veidojošo piecu partiju ideju kopsaucēju un kompromisu. Ieplānots tos rast līdz nedēļas beigām.
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns piekrita, ka valsts budžeta diskusijās katra partija, ieskaitot JKP, ir gatava atkāpties no kādām savām prasībām, saglabājot valdības kopējo ideju. Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (A/P) pauda, ka ir skaidra apjausma, ka naudas visu jomu finansiālo vajadzību apmierināšanai valsts budžetā nebūs, taču A/P turpinās uzstāt, lai valsts budžetā būtu maksimāli iespējamais līdzekļu piešķīrums tās nosauktajām prioritātēm – veselības aprūpes sistēmai, sabiedrisko mediju stiprināšanai un administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. "Šobrīd budžeta sarunās esam tajā fāzē, kurā valdība izšķiras, kas ir tie daži prioritārie pasākumi, ko valdība spēs realizēt budžeta ietvaros," teica Pūce. Viņš atzina, ka Saeimas lēmums likumā paredzēt 20% darba samaksas pieaugumu veselības aprūpē strādājošajiem bijis optimistisks un balstīts pieņēmumā par straujāku valsts budžeta izaugsmi. Politiķu vidū gan esot kopīgs redzējums, ka pašlaik pareizāk par prāviem solījumiem ir pieņemt pragmatiskus lēmumus par to, kādi resursi ir pieejami gan uz nākamo gadu, gan tuvākajiem gadiem pēc tam. Deputāts Jānis Dombrava (NA) piebilda, ka ir dzirdamas dažādas idejas, kādās pozīcijās varētu rast papildu guvumu valsts budžetā, un atsaucās uz JKP ideju celt azartspēļu nodokli spēļu automātiem, kā arī izdevumu pārskatīšanu pašvaldību un valsts pusē. Atis Zakatistovs (KPV LV) savukārt pauda ticību – lai arī darba procesā sadarbības partneriem ir domstarpības, esot jūtams, ka tiek meklētas iespējas "ieraudzīt gaismu tumsā".
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 3. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Jansons
Ass
Sesibo