Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Tautas nobalsošana par divvalodību ‒ jau astotais referendums Latvijā

Tautas nobalsošana par divvalodību Latvijā, kas notiks sestdien, būs astotais referendums kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) informācija liecina, ka pirmā tautas nobalsošana atjaunotajā Latvijā notika 1998.gada 3.oktobrī vienlaikus ar 7.Saeimas vēlēšanām. Šajā tautas nobalsošanā vēlētājiem bija jāizlemj atcelt vai atstāt spēkā grozījumus Pilsonības likumā, kas atviegloja naturalizāciju un pieļāva pēc 1991.gada dzimušo nepilsoņu un bezvalstnieku bērnu reģistrāciju par Latvijas pilsoņiem.

Referendumā piedalījās 928 040 jeb 69,16% balsstiesīgo. Tā kā vairākums balsotāju bija pret likuma atcelšanu, grozījumi Pilsonības likumā stājās spēkā.

Šajā tautas nobalsošanā piedalījās 97,14% no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos skaita, un to var uzskatīt par vienu no visplašāk apmeklētajām tautas nobalsošanām Latvijas vēsturē.

Tomēr vislielākā aktivitāte līdz šim bijusi referendumā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā, kas notika 2003.gada 20.septembrī. Šajā tautas nobalsošanā bija jāpiedalās vismaz 497 543 vēlētājiem, par šo jautājumu izteicās 1 010 467 jeb 71,49% pilsoņu. Par Latvijas dalību ES nobalsoja 676 700 jeb 66,97% vēlētāju.

Trešais visvairāk apmeklētais referendums bija pērn notikusī tautas nobalsošana par 10.Saeimas atlaišanu, kuru ierosināja nu jau bijušais prezidents Valdis Zatlers.

Tajā piedalījās 689 988 jeb 44,73% no 1 491 735 vēlētājiem. Par 10.Saeimas atlaišanu nobalsoja nospiedošs vairākums pilsoņu – 94,3%.

Savukārt vismazākā aktivitāte bija par pretrunīgi vērtētajiem grozījumiem nacionālās drošības likumos, kuru izsludināšanu apturēja toreizējā prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Tautas nobalsošanā par abiem ar drošību saistītajiem likumprojektiem balsoja nedaudz vairāk par 338 tūkstošiem jeb 22,6% balsstiesīgo (katrā). Lai referendumus atzītu par notikušiem, tajos bija jāpiedalās vismaz 453 730 pilsoņiem.

Nepilnu gadu pēc pēdējā referenduma par Saeimas atlaišanu sestdien vēlētāji atkal dosies pie urnām, lai izteiktu viedokli, vai krievu valodai būtu jānosaka otras valsts valodas statuss. Šāds referendums notiks, jo biedrībai "Dzimtā valoda" izdevās savākt nepieciešamo parakstu skaitu, lai Centrālā vēlēšanu komisija rīkotu parakstu vākšanu par biedrības rosinātajiem grozījumiem Satversmē.

Arī CVK rīkotajā parakstu vākšanā savākts pietiekams skaits parakstu, lai likumprojektu iesniegtu Saeimā, taču parlaments pērnā gada nogalē likumprojektu noraidīja, līdz ar to jārīko tautas nobalsošana.

Lai krievu valodai noteiktu valsts valodas statusu, par to jānobalso vismaz pusei balsstiesīgo pilsoņu.

Vēl pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas ‒ 1991.gada 3.martā ‒ notika arī iedzīvotāju aptauja par Latvijas Republikas neatkarību. Šo gan nevar uzskatīt par referendumu, jo tajā Latvijas valsts vēl nebija nodibināta un tajā piedalījās visi Padomju Savienības pilsoņi. Tomēr šajā aptaujā piedalījās ļoti daudz cilvēku ‒ 1,66 miljoni jeb teju 88% iedzīvotāju.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas