Bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība), kurš parakstījis – otrās kārtas būvniecību, atzīst, ka pats šādu tenderi nesludinātu, bet tobrīd bija par vēlu. Toreiz, nonākot amatā, tendera rezultāti A. Kamparam jau bijuši uz galda. Sīkāk viņš neko neatklāj, taču De facto zināms, ka uz TEC-2 būvniecību personīgi mudinājusi arī toreizējā ASV vēstniece Latvijā Džūdita Gārbere, aizstāvot ASV gāzes turbīnu piegādātāja General Electrics intereses. Arī Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka bijusi ieinteresēta finansēt šī objekta būvniecību. Pēc TEC-2 palaišanas tā kopējā jauda pieaugs vēl par ceturtdaļu, tātad riski, ka patērētājiem jāmaksā būs vēl vairāk.
No pērn izmaksātās obligātās iepirkuma komponentes Latvenergo par TEC-2 darbību saņēmis apmēram 55 miljonus latu, kas pieaugusi par 17 miljoniem pret 2011.gadu. Tas tiek skaidrots ar pieaugušajām izmaksām Krievijas dabasgāzei, ar ko darbina TEC-2, un zemajām elektrības cenām tirgū. OIK maksājums ir starpības starp to.
Esošais ministrs Daniels Pavļuts (RP) TEC-2 izbūves un OIK atbalsta lietderību komentē atturīgi, taču norāda, ka nav pieņemami, ka Latvenergo gadiem diktējis savus noteikumus, izmantojot situāciju, ka tarifu veidošanās ar OIK ir kā raķešu zinātne un to saprot labi, ja četri cilvēki valstī.
Pats Latvenergo pauž, ka TEC ir Latvijas energodrošības garants, un importa atkarība samazināsies līdz 30%. Tajā pašā laikā, Latvenergo lepojas, ka pērn ietaupījis uz OIK, neražojot pats, bet iepērkot papildus lētu enerģiju no Krievijas. D. Pavļuts atzīst, ka TEC ir kā apdrošināšanas polise, bet tās cena ir ļoti augsta.
Līdzīgi stāsti ir arī par citām gāzes koģenerācijas stacijām Latvijā. Ekonomikas ministrija līdz aprīlim ir apņēmusies OIK sistēmu revidēt, jau paredzot, ka subsīdiju apjoms jāsamazina. Otrs jautājums – kā šīs subsīdijas sabalansēt tarifos. Bijušais premjers Aigars Kalvītis uzskata, ka OIK slogs no uzņēmējiem jāpārliek uz mājsaimniecībām.