Pēc Zvejnieces sniegtās informācijas, Tieslietu padome joprojām uzskata, ka tiesnešu specializācija iespējama esošajā tiesu sistēmā.
Savukārt Saeimas Juridiskā komisija otrdien izskatīšanai pirmajā lasījumā atbalstīja šo ieceri.
Vairums Tieslietu padomes locekļu norādījuši, ka neesot pamata mainīt Tieslietu padomes 3.jūnija lēmumu neatbalstīt specializētas ekonomiskās tiesas izveidi, jo joprojām neesot skaidrs pamatojums un argumenti šādas tiesas izveidei, kā arī neesot veikts seku izvērtējums gan jau notikušajām tiesu sistēmas reformām, gan šai plānotajai reformai.
Tāpat Tieslietu padome atkārtoti vērsusi Tieslietu ministrijas uzmanību, ka nepieciešams izstrādāt lietu specializācijas standartus, ņemot vērā pirmo instanču tiesu specializācijas iespējas pēc to apvienošanas lielākās tiesās.
Tieslietu padome norādīja, ka tiesu reformām nepieciešama sistēmiska pieeja, un jaunas tiesas veidošana jāskata kontekstā ar kopējo sistēmu un procesuālajiem likumiem. Tieslietu padomē pēc 3.jūnija sēdes neesot saņemti papildu skaidrojumi par atsevišķas specializētas tiesas veidošanas mērķi un to, kā šāda tiesa, kurā paredzēts skatīt gan civillietas, gan krimināllietas, iekļausies kopējā Latvijas tiesu sistēmā, kāda būs lietu piekritība, nav prognozēti lietu izskatīšanas termiņi un tiesas noslodze, kā arī iespējamie problēmu risinājumi, skaidroja Zvejniece.
Tieslietu padomē darbojas Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Satversmes tiesas priekšsēdētājs, vairāki tiesneši, ģenerālprokurors, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs un arī tieslietu ministrs, kurš pašlaik ir Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns, kurš aktīvi aizstāv šīs likuma izmaiņas, attiecīgi, visticamāk, viedoklis Tieslietu padomē nebija vienbalsīgs.
Padome atbalstīja Saeimā uz otro lasījumu sagatavotos grozījumus likumā "Par tiesu varu" un Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, kas saistīti ar tiesnešu imunitātes atcelšanu administratīvo pārkāpumu lietās un tiesnešu atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas, ja pret tiesnesi ierosināta disciplinārlieta par pārkāpumu, kas nav savienojams ar tiesneša statusu.
Tieslietu padome piekrita, ka tiesnesim var piemērot administratīvos sodus, drīkst aizturēt administratīvā kārtā un drīkst piemērot piespiedu atvešanu. Tieslietu padome arī piekrita, ka administratīvais sods neatbrīvo tiesnesi no viņa rīcības ētiskuma izvērtēšanas atbilstoši disciplināratbildības procedūrām.
Taču Tieslietu padome neatbalstīja disciplinārsoda uzlikšanas noilguma termiņa pagarināšanu no diviem līdz četriem gadiem pēc disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienas.
Tieslietu padome arī norādīja, ka grozījumiem likumos par tiesneša imunitātes atcelšanu administratīvo pārkāpumu lietās jāstājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likuma darbības sākumu, kad vairs nebūs paredzēta sankcija - administratīvais arests.
Padome neatbalstīja plānotos grozījumus likumā "Par tiesu varu", kas paredz tiesu priekšsēdētāju iespēju ierosināt Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai veikt savas tiesas vai zemākas instances tiesas tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, ja priekšsēdētājs tiesneša profesionālajā darbībā konstatē apstākļus, kas ir saistīti ar būtiskiem trūkumiem darba organizēšanā vai nepietiekamām profesionālajām zināšanām.
Tieslietu padome pauda uzskatu, ka tas varētu radīt apdraudējumu tiesneša neatkarībai, turklāt jau šobrīd esot instrumenti tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas izvērtēšanai, proti, tiesu priekšsēdētājam ir tiesības rosināt diciplinārlietu, savukārt Tiesnešu disciplinārkolēģijai arī ir pilnvaras nosūtīt tiesnesi uz profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu.
Tāpat Tieslietu padomes darba kārtībā ir jaunas tiesnešu atlases sistēmas izstrādāšana, ar mērķi ieviest konceptuāli jaunu pieeju, kas atbilstu mūsdienu prasībām tiesneša amatam. Kvalitatīvi jauna tiesneša amata profesionālā standarta izstrādāšanai Tieslietu padome izveidojusi darba grupu, un tā iezīmējusi galvenos principus jaunajam virzienam - kandidāta atbilstība nepieciešamajām profesionālajām, sociālajām un personīgajām kompetencēm, intensīva apmācība un mentorings pirmajā darba gadā tiesā.
Darba grupa darbu vēl turpina, taču Saeimā otrajam lasījumam jau sagatavoti grozījumi likumā Par tiesu varu, kas saistīti ar tiesneša amata kandidātu atlasi un apmācību. Tieslietu padome atbalstīja priekšlikumus, kas saskan ar padomes darba grupas koncepciju. Piemēram, izslēgt Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas iesaisti tiesneša amata kandidātu atlasē, jo turpmāk tas būs tiesneša amata kandidātu atlases komisijas pienākums, un rajona (pilsētu) un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu Tieslietu padome virzīs no tiesneša amata kandidātu atlases komisijas apstiprinātā kandidātu saraksta. Kā arī izslēgt no likuma prasību tiesneša amata kandidātam stažēties. Atbalstīts priekšlikums, ka pēc pirmreizējās iecelšanas rajona (pilsētu) tiesneša amatā vai apstiprināšanas apgabaltiesas tiesneša amatā tiesnesim ir pienākums apgūt jauno tiesnešu mācību kursu.
Bord aan
Rota
zvirbulēns