74 bojāgājušie ir milzīgs cilvēkresursu un ekonomiskais zaudējums priekš tik mazas valsts kā Latvijas, norādīja Eklons.
Lai arī sabiedrībā valda stereotipi, ka traģiskie ugunsgrēki pārsvarā notiek naktī, VUGD informācija liecina par pretējo - 53 cilvēki gāja bojā laikā no plkst.8 līdz 22.
Aptuveni 45 bojāgājušie bija vecāki par 60 gadiem. 30 mirušie bija bez noteiktas dzīvesvietas vai trūkumcietēji, tomēr Eklons sliecas domāt, ka šādu mirušo skaits patiesībā ir vēl lielāks. Eklons atzina, ka VUGD ir ierobežotas iespējas par ugunsdrošības jautājumiem uzrunāt šo sociālo grupu, taču šāds traģisks rādītājs apliecina ekonomikas ietekmi uz traģiskiem ugunsgrēkiem.
"Ja būs labāk attīstīta ekonomika, tad būs mazāk trūkumcietēju, jo viņiem šobrīd ir domas tikai par to kā izdzīvot. Tajā pašā laikā es aicinātu iedzīvotājus būt uzmanīgiem un uzrunāt par drošību šādus cilvēkus," uzsvēra VUGD priekšnieka vietnieks.
Par pašu dramatiskāko un pārsteidzošāko rādītāju Eklons minēja faktu, ka 35 cilvēki gāja bojā smēķēšanas dēļ. "Latvijas klasika - guļ dīvānā un neuzmanīgi smēķējot aiziet bojā. Aizdegas porolons, rodas zilskābe un cilvēk ieelpojot to iet bojā," norādīja Eklons.
Ugunsdzēsēju praksē ir bijuši gadījumi, kad smēķētājs miris dīvānā izdegot tikai nepilnam kvadrātmetram.