Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -1 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Ugunsgrēks pansionātā. Par laimi – neīsts

Madlienas pansionātā notiek ugunsdzēsības mācības. Glābēji no VUGD Ķeipenes posteņa ierodas desmit minūšu laikā

Pa Madlienas pansionāta otrā un trešā stāva logiem dienvidu pusē veļas balti dūmi. Skaļruņi monotonā sievietes balsī, brīžiem saraustot un pusvārdā apraujot teikumus, ziņo par ēkā radušos ekstrēmo situāciju. Sievietes, kuras ģērbušās mediķu tērpos, no ēkas pa durvīm stumj ārā sirmgalvjus riteņkrēslos. Madlienā notiek ugunsdzēsības mācības.

Pēc pāris minūtēm ierodas apsardzes firmas auto, no kura izkāpj omulīga izskata drošībnieks un sarokojas ar Madlienas pansionāta direktoru. Signāls par ugunsgrēku nonāk līdz apsardzes firmas pultij, tiesa gan, uzņēmuma pārstāvis neko daudz izdarīt nevar – piedūmojums ir pamatīgs. Šajā brīdī gandrīz visi 80 sirmgalvji ir evakuēti – izvesti laukā no ēkas un atrodas tuvējā dārzā. Vecenītes sēž uz soliņiem – dažas priecājas par ugunsdzēsību mācību izrādi, dažas burkšķ par garām palaisto televīzijas seriāla sēriju. Taču četrpadsmit Madlienas pansionāta klienti, galvenokārt guļošie, nestaigājošie cilvēki, ir palikuši telpās un piedalās ugunsdzēsēju mācībās kā cietušie.

Glābēji no tuvākās atrašanās vietas – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Rīgas reģiona Ogres daļas Ķeipenes posteņa – ierodas pirmie, viņu ierašanās laiks ir desmit minūtes pēc izsaukuma saņemšanas. Trīs vīri izritina šļūtenes, vadītājs tās pievieno automašīnas Scania visurgājēja ūdens sūknim. Vīri uzvelk maskas un dodas iekšā ēkā, jo jāatrod aizdegšanās perēklis – mirgojošs glābēju lukturītis –, kas novietots netālu no dūmu mašīnas vienā no pansionāta istabiņām.

Pie ieejas stāv VUGD Rīgas reģiona Ogres daļas komandieris Artūrs Umulis un kopā ar kolēģēm no Rīgas blociņā pieraksta pamanītos trūkumus un piezīmes. Apsardzes automašīna novietota uz celiņa un aizšķērso ieeju. Ugunsdzēsēju rācijām pie Madlienas pansionāta nav zonas, sakari iespējami tikai glābējiem savā starpā. Lai ugunsdzēsēji glābēji sazinātos ar VUGD Rīgas reģiona zvanu centru, jāizmanto mobilie tālruņi.

Jezga ap mašīnām

Pēc brīža, bet, ja precīzi, tad trīsdesmit minūtes pēc trauksmes signāla, ierodas arī VUGD Ogres daļas ugunsdzēsēju glābēju automašīna. Attālums nav nekāds mazais – no Madlienas līdz Ogrei ir četrdesmit kilometru, vadītājs pēc tam stāsta, ka «vilkts tik ātri, cik [automašīna] iet.»

Apsargs ātri pārparko mašīnu citur, Ogres mašīna apstājas pie ēkas ziemeļu pusē esošā dīķa un saliek šļūtenes tā, lai ūdeni var sūknēt pa taisno no ūdenskrātuves. «Pirmais ūdens šādos gadījumos ir ļoti svarīgs, tomēr automašīnas cisternā esošos krājumus var izsūknēt vien pāris minūšu laikā,» pēc tam stāsta Ķeipenes ugunsdzēsēji glābēji.

No Ogres ir atbraukusi arī lielā ūdens cisterna – neliela, paveca Scania markas automašīna, kuras cisternā iespējams atvest deviņas tonnas ūdens. Tā ir vienīgā šāda veida mašīna Latvijā, tāpēc tiek ļoti taupīta un sargāta, stāsta glābēji. Parastajā dzēsēju automašīnā ietilpst vien divas līdz trīs tonnas ūdens, kā nu kurā auto modelī.

Tikmēr Madlienā, sirēnām kaucot, ierodas arī ugunsdzēsēju glābēju vienība no VUGD Ērgļu posteņa. Ēkai sešriteņu automašīna ZIL klāt netiek – traucē ēkas tuvumā noparkotās pansionāta darbinieku automašīnas. Atslēgas palikušas «degošajā» ēkā, pēc tām iet nedrīkst. «Ja situācija būtu īsts ugunsgrēka gadījums, nevis mācības, gan jau mēs brauktu pāri apstādījumiem vai arī vilktu tās noparkotās automašīnas malā,» stāsta vies no Ērgļu ugunsdzēsējiem glābējiem.

Tikmēr mācību ugunsgrēks ir apdzēsts. VUGD Ogres daļas komandieris nes uz savu automašīnu dūmu ģeneratoru – tas nostrādājis godam, piedūmojums esot bijis tāds, ka izstieptu roku nav varēts saskatīt: «Tie dūmi ir tādi paši, kādus izmanto diskotēkās, – cilvēka dzīvībai un veselībai nekaitīgi,» skaidro Ogres ugunsdzēsēju glābēju komandieris. Tiesa gan, daži no ēkā palikušajiem pansionāta klientiem pārbijušies ne pa jokam, ieraugot cauri dūmiem iznirstam ugunsdzēsējus glābējus ar elpošanas maskām – skats atgādinājis TV ekrānā redzētas ainas.

Mācības ir beigušās bez starpgadījumiem. Pansionāta iemītnieces – vecenītes riteņkrēslos – veido garu sastrēgumu, gaidot, kamēr glābēji saritinās šļūtenes. Rodas iespaids, ka ugunsdzēsības mācību dienā te atrodas arī visi pansionāta darbinieki.

Jāpiebilst, ka četrdesmit darbinieki paspēja evakuēt visus pansionāta iemītniekus vēl krietni pirms glābēju ierašanās. Tika konstatēta problēma ar liftu – strāvas atslēgšanās gadījumā tam neatveras durvis. Tāpat arī nav skaidrs, kas līdz dzēsēju ierašanās brīdim pansionātā notiktu, ja patiešām īsts ugunsgrēks izceltos naktī, kad dežurē vien divi darbinieki. Liela daļa sirmgalvju – pansionāta iemītnieku – pārvietojas tikai ratiņkrēslos, bet daļa pansionāta klientu vispār ir guloši un pašu spēkiem pārvietoties nespēj.

«Tomēr stāvoklis saistībā ar ugunsdrošību te ir labs,» stāsta Artūrs Umulis. Viņš ir ugunsdzēsējs glābējs paaudžu paaudzēs – ar šo arodu bijis saistīts arī viņa tēvs un vectēvs, un Artūra Umuļa dzimta ir īsta ugunsdzēsēju dinastija.

«Pansionātā ir ļoti progresīvs direktors. Problēmas sapratīs. Norādījām uz lietām, kas būtu jāuzlabo, piemēram, evakuācijas laikā sirmgalvjus transportēja caur piedūmotajām telpām, vajadzēja izvēlēties citus ceļus,» redzēto skaidro A. Umulis.

Ķeipenes mācību centrs

Pēc ugunsdzēsības mācībām dodamies līdzi uz VUGD Ķeipenes posteni, tas atrodas desmit kilometru attālumā no Madlienas, meža ielokā pie ezera. Te ir arī VUGD semināru un mācību centrs, tiek rīkotas darbinieku ģimeņu sporta spēles – skats ir gluži kā jaukā viesu namā. Ēkas atjaunotas ar ASV vēstniecības atbalstu tikai pirms pāris gadiem.

«Šeit trenējas arī ūdenslīdēji. Varētu jau šķist, ka mums ir zelta dzīve gluži kā kūrortā, tomēr tā nav. Izbraukuma rajons ir liels, un deg gan meži, gan arī ēkas nomaļās vietās. Tāpat ļoti bieži braucam talkā kaimiņu daļām – uz Ogri, uz Ērgļiem,» stāsta Ķeipenes posteņa vada komandieris. Arī ugunsdzēsēji glābēji te visi ir vietējie – daži no Madlienas, daži no apkaimes apdzīvotajām vietām. «Tā jau te VUGD labi, vienīgais – postenī zāle daudz jāpļauj,» lielo Husqvarna pļaujmašīnu rāda glābēji.

Ogres plūdu tradīcija

Ogrē ugunsdzēsēju daļa atrodas pašā pilsētas centrā. Ogre ir slavena, precīzāk – bēdīgi slavena ar pavasara plūdiem. Daži vietējie iedzīvotāji vaino Ogres upes izteku Daugavā, kas pārveidota tad, kad, uzbūvējot Rīgas HES, Daugavā izveidojās ūdenskrātuve, citi vaino Ogres upes HES. Jebkurā gadījumā mājas te applūst gandrīz katru pavasari, un glābējiem ir ko pasvīst.

«Šogad nebija tik traki, slavenākie plūdi laikam bija pērn, kad tika pārrauts dambis. Toreiz daži cilvēki arī iegāzās ūdenī. Puiši nedomājot, pat bez hidrotērpiem lēca ledainajā ūdenī un glāba. Tas bija minūtes jautājums, kad cietušie būtu pakļuvuši zem ledus,» stāsta VUGD Ogres daļas komandieris. Tagad gan esot izbūvēta sūkņu stacija, tāpat arī dambis ir atjaunots. Tomēr plūdu draudus tas nemazina, un nākamais pavasaris atkal tiks sagaidīts ar bažām.

Lasiet par Rietumu Bankas labdarības fonda dāvinājumu Darbam noder instrumenti un spoguļkamera.

Paldies glābējiem vari pateikt arī tu! Pievieno savu pateicību www.diena.lv/glabeji vai sūti uz [email protected], vai uz Dienas redakciju Mūkusalas 15, Rīga, LV-1004. Visas pateicības tiks nodotas glābējiem.

Glābēju padomus, kā rīkoties, ja aizdegusies automašīna vai arī ir aizdomas par tās aizdegšanos, lasiet šeit.

Šis ir pēdējais stāsts akcijā Glābējs – darbs un misija. Paužot atzinību un cieņu Zolitūdes glābējiem, laikraksts Diena ar Rietumu Bankas labdarības fonda atbalstu kopš pavasara veidoja publikāciju sēriju par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbu, sasniegumiem un pieredzi.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vinnēs tas, kurš nenokaitinās Trampu

Par Ukrainas miera sarunu perspektīvām Trampa laikmetā Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas