"Te varētu runāt par politisko atbildību. Par to, ka viņa piespieda Naftogaz vadītājus parakstīt šo ļoti neizdevīgo līgumu. Varētu runāt par to, ka mēs katru mēnesi pārmaksājam miljardu dolāru Krievijai, kas mūsu valstij ir kolosāli zaudējumi. Šo pārmaksu summa, piemēram, gada laikā ir lielāka nekā mūsu kopējais tēriņš veselības aizsardzībai.
Bet pat ne par to viņu tiesāja. Viņu tiesāja par to, ka viņai nebija pilnvaru no Ministru kabineta dot komandu parakstīt šo kontraktu. Atbilstoši Ukrainas likumdošanai premjerministram ir jāsaņem pilnvaras no valdības kāda kontrakta realizācijai. Pirms manas vizītes Latvijā, es saņēmu valdības pilnvarojumu. Bet Timošenko kaut ko pati pa tiešo sarunāja ar Krievijas vadību, pēc tam šo materiālu apsprieda valdībā, kur šis kontrakts netika apstiprināts. Bet Naftogaz vadība, kas tobrīd atradās Maskavā, tieši jautāja Timošenko - es neparakstīšu šo kontraktu, ja nebūs valdības apstiprinātas direktīvas. Tad Timošenko pavēlēja izgatavot šīs direktīvas un vienpersoniski tās parakstīja un parādīja Naftogaz vadītājam, apgalvojot, ka it kā ir kopējs valdības lēmums. Kā jūs novērtēsiet šādu rīcību? Parakstīt neesošu valdības lēmumu. Kā tas saucas?
Nezinu, varbūt pilnvaru pārsniegšana, dokumentu viltošana. Pie mums par kaut ko līdzīgu pašreiz tiesā bijušo parlamenta juridiskās komisijas priekšsēdētāju, tur gan kaitējums nav tik liels, un Brisele viņu neaizstāv.
Jā, tā ir dokumentu viltošana. Kas novedusi pie smagām sekām. Izgatavots it kā valdības lēmums, kas patiesībā nepastāv. Es gribētu jautāt - vai tāda rīcība ir jāsoda? Lai uz to jautājumu atbild ES valstu vadītāji, kuri mūs kritizē. Ja par to nav jātiesā, nu tad pasakiet mums, lai to pasaka kvalificēti juristi, kas nav politiķi. Tad mēs mūsu parlamentā būsim gatavi to uzklausīt. Bet es neticu, ka kāds normāls jurists apgalvos, ka dokumentu viltošana ir nesodāma. Tāpēc man nav skaidrs - vai nu tie ir dubultstandarti, ka to, ko nedrīkst Vācijā, drīkst Ukrainā. Vai arī vienkārši nezināšana.
Tagad par to gāzi, pašreiz atkal šis jautājums aktualizējies.
Noslēgusi šādu līgumu, Timošenko faktiski ir iedzinusi Ukrainu politiskajā stūrī, no kura nav izejas. Jo pats par sevi šis kontrakts ir absolūti nevienlīdzīgs. Tas nedod mums juridiskus pamatus šo kontraktu mainīt. Principā tā bija mūsu nacionālo interešu nodevība. Mēs esam nostādīti neizdevīgā situācijā, no kuras jau divus gadus meklējam izeju. Un, starp citu, šajā jautājumā nekādu atbalstu no ES nesaņemam. Jo tās nav tikai mūsu gāzes piegādes attiecībās ar Krieviju. Caur mūsu teritoriju taču Krievija eksportē gāzi uz Eiropu.
Pilnu interviju lasiet laikraksta Diena pirmdienas numurā!