Viņš norādīja, ka pārsvarā gandrīz visas VNĪ īpašumā esošās 456 ēkas ir biroju ēkas, taču ir arī tādi īpašumi kā veca pārņemta padomju armijas daļa, kurā ir vairāk nekā 30 ēkas uz viena zemesgabala. "Tie visi ir grausti, iesākt ar tiem neko nevar, bet statistiku tie bojā," skaidroja Tols.
VNĪ tukšie īpašumi ir aptuveni 23,2% no kopējā īpašumu skaita. No visiem tukšajiem īpašumiem 22,4% ir rezervēti valsts iestāžu vajadzībām.
Jautāts, kāds īsti ir VNĪ īpašumā esošo tukšo ēku skaits, Tols sacīja, ka to ir nedaudz mazāk par 100.
"Tie ir vairāki desmiti. Tā saucamajām rezervētajām ēkām fasāde no ielas puses izskatās tukša, bet VNĪ ir skaidrs, kas ar šo ēku tiks darīts. Mums ir vesels saraksts ar valsts iestādēm un ēkām, kurās tās izvietosies," skaidroja Tols.
Vaicāts, kāpēc izveidojusies tāda situācija, ka tomēr daudzas valsts iestādes neatrodas valsts īpašumā esošās ēkās, lai gan ir brīvas ēkas, Tols skaidroja, ka ir virkne tādu iestāžu, kuru gadījumā VNĪ iespējas neatbilst šo iestāžu prasībām. Šīm iestādēm vajadzīgas tādas ēkas, kādas VNĪ nevar piedāvāt, tāpēc šīm iestādēm izdevīgāk ir palikt tur, kur tās patlaban atrodas.
"Savukārt iemesls tam, kāpēc valsts iestādes arvien biežāk pieprasa telpas no VNĪ, ir tāds, ka mūsu piedāvātā nomas cena ir daudz konkurētspējīgāka, jo valsts iestādēm telpas tiek piedāvāts nomāt par pašizmaksu. To nosaka saistošie Ministru kabineta noteikumi, un noma par pašizmaksu ir daudz izdevīgāka nekā tirgus cenas. Ja telpas tiek piedāvātas komerctirgū, tad tās tiek piedāvātas par tirgus cenām. Arī telpas, kuras tiek pārdotas, tiek pārdotas izsolē ar augšupejošu soli - kurš sola vairāk, tas arī tās dabū," sacīja Tols.
"Līdz ar to īpašumu portfelī izveidojies šāds sadalījums - 75% klientu ir valsts iestādes un 25% klientu - privātās struktūras. Privātajiem piedāvājam tikai tos īpašumus, kurus nevaram piedāvāt valsts iestādēm," piebilda Tols.