Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) izglītības ministra amata kandidāte Vineta Poriņa sacīja, ka VL-TB/LNNK galvenā prioritāte būs izveidot nelielu un operatīvu pārvaldi un ietaupīt līdzekļus, ko varētu novirzīt skolotāju algu paaugstināšanai. Viņa uzskata, ka ir jāceļ skolotāja prestižs un sola, ka skolotājs no birokrātisko uzdevumu izpildītāja kļūs par viedokļa līderiem.
Zatlera reformu partijas (ZRP) izglītības un zinātnes ministra amata kandidāts Roberts Ķīlis par savu pirmo darbu plāno sarunas ar IZM departamentu vadītājiem par Latvijas skolēnu sekmēm, salīdzinot tās ar citu valstu skolēnu sekmēm, izmantojot Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas Program for International Student Assessment (PISA) datus. Kā otro darbu viņš minēja augstākās izglītības kreditēšanas modeļa izstrādi, kurā tiktu iesaistīti vairāku institūciju pārstāvji - Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas, Valsts kases.
Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) pārstāve Ilga Ozoliņa, kura atzina, ka tomēr nedomā pretendēt uz izglītības un zinātnes ministra amatu, savu darbu sāktu ar diskusijām ar visiem izglītības sistēmā iesaistītajiem cilvēkiem, sākot no pirmsskolas un beidzot ar zinātni. Pēc viņu viedokļa uzklausīšanas viņa izstrādātu izglītības attīstības stratēģiju. Viņa uzskata, ka mācību saturā vispirms jāliek uzsvars uz morāles un ētikas vērtībām.
Esošais izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (ZZS) kā pirmo darbu minēja valsts budžeta izstrādi un izglītības nozarei paredzētā finansējuma saglabāšanu 2012.gadā.
"Neviena sistēma, pat vislabākā, nebūs spējīga funkcionēt, ja tai nebūs pietiekams finansējums. Jebkura konsolidācija būs ļoti liels pārbaudījums, jo izglītības sistēmā vairs nav kur un nav ko ieekonomēt," sacīja Broks. Viņš pauda cerību, ka vajadzētu jau nākamajā gadā panākt, ka tām augstskolām, kuru sasniegumi ir labāki, tiktu novirzīts par 5% vairāk finansējuma nekā tām augstskolām, kurām šādu sasniegumu nav.
Arī Vienotības izglītības un zinātnes ministra amata kandidāte Ina Druviete uzsvēra, ka vispirms jaunajam ministram būs jācīnās par budžeta pozīcijas noturēšanu. Viņa uzskata, ka straujas reformas izglītības sistēmā nav iespējamas un tās pat ir bīstamas. Viņa uzskata, ka būtu jāizvērtē visi nozari reglamentējošie Ministru kabineta noteikumi un jāatsakās no visām birokrātiskajām prasībām, kas pašlaik ierobežo skolotāju darbu. Tāpat Druviete uzskata, ka jāpilnveido centralizēto eksāmenu kārtība un jāuzlabo skolēnu sekmju vērtēšanas sistēma.
Gadījumā, ja nākamā gada valsts budžetu IZM nāktos samazināt par 20 miljoniem latu, vairāku partiju pārstāvji atzina, ka gadījumā, ja viņiem ar saviem argumentiem neizdotos pārliecināt Ministru prezidentu par finansējuma nesamazināšanu, viņi aicinātu uz protestiem sabiedrību vai arī atkāptos no amata. Druviete uzskata, ka no izglītības sistēmas nedrīkst izņemt naudu, pat neskatoties uz to, ka skolēnu skaits samazinās. Viņa izveidotu konkrētu izglītības jomu vajadzību sarakstu, lai pārliecinātu premjeru par izglītības nozīmi nākotnē.
Savukārt Ķīlis uzskata, ka 20 miljonus latu varētu ietaupīt, samazinot finansējumu profesionālajai izglītībai. ZRP rosinās nodot profesionālās izglītības kompetenču centrus nozaru asociācijām. Tāpat viņš saskata iespējas ekonomēt arī zinātnes jomā.
Poriņa ir pārliecināta, ka nepieciešamos līdzekļus ir iespējams ieekonomēt, samazinot birokrātisko aparātu, kas Latvijā ir nesamērīgi liels. Broks uzskata, ka izglītības jomā vairs nav iespēju ietaupīt un 20 miljonu latu konsolidācija ir neiespējama, nesagraujot visu sistēmu.
LIZDA kandidātiem vaicāja, par kādu algu viņi būtu gatavi strādāt skolā, jo zemais atalgojums ir šķērslis, lai piesaistītu darbam skolā jaunus skolotājus. Ozoliņa uzskata, ka maksimālā summa, ko skolotāji būtu pelnījuši 1000 latus, bet minimālā - 500 latus, Ķīlis - no 650 līdz 800 latiem, Poriņa - 500 latus pēc nodokļu nomaksas. Savukārt Broks atzina, ka pie esošās konsolidācijas solīt algu paaugstinājumu skolotājiem būtu neprātīgi. Druviete būtu gatava strādāt par tādu algu, kādu maksā, taču viņa uzskata, ka skolotājiem algu vajadzētu diferencēt atbilstoši viņu kvalifikācijai un izglītībai.
Lai saglabātu mazās lauku skolas, Poriņa rosina tās veidot par kopienas mācīšanās centru, kā tas ir citviet Eiropā, vai arī jāsaglabā kā lielāko skolu filiāles. VL-TB/LNNK uzskata, ka mazo un pierobežas skolu skolotāju algai būtu jāpiemēro koeficienti.
Ozoliņa atzina, kā lauki jau ir iznīcināti un izmiruši. Finansēšanas modelis "nauda seko skolēnam" ir tikai naida kurināšanas politika starp lielo un mazo skolu skolotājiem, tādēļ būtu jāmeklē kāds jauns finansēšanas veids, lai saglabātu lauku skolas ar nelielu skolēnu skaitu.
Runājot par to, vai, palielinoties skolēnu skaitam profesionālajā izglītībā, strauji nesamazināsies augstskolu studentu skaits, politiķi uzskata, ka arī profesionālo skolu beidzēji var turpināt studijas augstskolā, taču, lai tā notiktu ir jāpaaugstina profesionālās izglītības kvalitāte. Broks uzskata, ka būtiskāko ietekmi uz studentu skaita samazināšanos augstskolās atstāj demogrāfiskie rādītāji, nevis tas, ka profesionālajās skolās palielinās skolēnu skaits.
Poriņa norādīja, ka nākotnē valstī noteikti nevarēs būt tik daudz augstskolu, kā tas ir patlaban. Viņa uzskata, ka Rīgā pietiktu ar divām līdz četrām lielām augstskolām, reģionu augstskolām un mākslu augstskolām. Ozoliņa atgādināja, ka valstij tomēr vajadzētu skaidri definēt, kādu profesiju speciālisti tai nākotnē būs vajadzīgi, lai velti neiztērētu līdzekļus bezdarbnieku sagatavošanai.
LIZDA biedri ministra amata kandidātiem pauda satraukumu par skolotāju izceļošanu no valsts, taču atbildi, kā apturēt intensīvo emigrāciju, tā arī nesaņēma.
Latvijas Zinātņu akadēmijas arodorganizāciju padomes pārstāve Māra Kazubierne par Kīļa priekšlikumu samazināt finansējumu profesionālajai izglītībai un zinātnei teica, ka tā ir traģēdija, ja cilvēks ar tādiem uzskatiem nonāktu izglītības ministra amatā.