Valdības sēdē tika norādīts, ka jautājums pretēji iepriekš cerētajam otrdien netiks skatīts, jo tā lēmusi koalīcijas padome. Iebildumi par jautājuma skatīšanu bijuši Reformu partijai.
Vēl līdz pēdējam brīdim pirms valdības sēdes Ministru kabinetā bija paredzēta tieslietu ministra Jāņa Bordāna un Tiesu sistēmas politikas departamenta direktores Initas Ilgažas preses konference par šķīrējtiesas likumprojektu.
Likumprojekta anotācijā ministrija norādījusi - ņemot vērā to, ka arvien biežāk tiek kritizēta šķīrējtiesu darbība un pieņemto spriedumu kvalitāte, kā arī ik gadu pieaug šķīrējtiesu skaits, pienācīga regulējuma trūkums grauj uzticību šķīrējtiesu institūtam kā alternatīvai valsts tiesām strīdu izšķiršanā, vēsta LETA.
Šķīrējtiesa kā nevalstisks, sabiedrisks veidojums ir alternatīva valsts izveidotajām tiesām un nav valsts tiesu sistēmas sastāvdaļa. Šķīrējtiesu izmantošana civiltiesisko strīdu izšķiršanā ir populāra, jo šķīrējtiesas process, salīdzinot ar procesuālo kārtību valsts tiesā, ir vienkāršāks un ātrāks.
Uzņēmumu reģistrā ir reģistrētas 212 pastāvīgās šķīrējtiesas, kas ir milzīgs skaits salīdzinājumā ar jebkuru citu Eiropas valsti. Tāpēc ir nosakāmas prasības šķīrējtiesas izveidošanai un šķīrējtiesu nolēmuma kvalitātes uzlabošanai, izvirzot prasības šķīrējtiesnešiem, kā arī pilnveidojot šķīrējtiesas procesu.
Likumprojektā noteikts, ka pastāvīgo šķīrējtiesu var dibināt biedrība, kas sastāv vismaz no desmit biedriem juridiskām personām un kuras biedru kopējais neto apgrozījums gadā nav mazāks par 50 miljoniem latu. Vienlaikus pastāvīgajām šķīrējtiesām tiek paredzēts pienākums ik gadu pārreģistrēties šķīrējtiesu reģistrā. Minētais pienākums nodrošinās, ka pastāvīgajai šķīrējtiesai joprojām ir jāatbilst likumdevēja noteiktajām prasībām.