Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis (ZZS) šo panākumu saista gan ar konstruktīvajām sarunām, gan valdības sapratni, gādājot, lai nodokļu reformas iespaidā nesamazinātos novadu un pilsētu budžeta ieņēmumi.
Garantēt pašvaldībām 19,6%, nevis 19,5% ieņēmumus aicināja arī LPS kongresa delegāti šā gada augustā. Šis bija viens no svarīgākajiem jautājumiem valdības un pašvaldību sarunās, apspriežot LPS un Ministru kabineta vienošanās un domstarpību protokolu, par kuru galīgo lēmumu LPS dome plāno pieņemt trešdien. Likums nosaka, ka šis protokols valdībai ir jāpievieno valsts budžeta projektam, iesniedzot to Saeimā.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) iepriekš diezgan nepiekāpīgi vērtēja LPS prasību. Viņa pirmdien Dienai atzina – finanšu ministrs vienmēr ir finanšu sargs. Taču garantijas pašvaldībām bijusi arī viena no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) prioritātēm valsts budžeta projekta apspriešanas laikā. Šīs izmaiņas nozīmē, ka 2019. gadā kompensācijas pieaugums būs 8,8 miljoni eiro, bet 2020. gadā – 9,4 miljoni eiro. Pašvaldības esot piekritušas, "ka mēs nerēķinām šajā proporcijā veselības finansējumam paredzēto 1% no sociālajām iemaksām, jo tas nebūtu loģiski", norādīja ministre. Jānis Upenieks, kurš Vienotību pārstāvēja budžeta veidošanas sarunās, atbalsta valdības lēmumu ņemt vērā pašvaldību intereses "un paieties tām soli pretim".
Visu rakstu lasiet otrdienas, 3. oktobra, avīzē Diena!
auni ciena savus cirpējus
Latvijā dārgākās pašvaldības ES
auditors