Valdībā skatīs ieceri naftas produktu cauruļvadiem noteikt ekspluatācijas aizsargjoslu

Valdības komiteja atbalstīja likumprojekta tālāku virzību, bet līdz Ministru kabineta sēdei EM jānovērš domstarpības ar Zemnieku saeimu, kura uzskata, ka naftas vadu apsekošanu, nenodarot zaudējumus lauksaimniecības kultūrām, ir iespējams nodrošināt, izmantojot dronus. Tāpat lauksaimnieki uzskata, ka ekspluatācijas joslu ieviešana ir uzskatāma par jaunu apgrūtinājumu zemes īpašniekiem un apsaimniekotājiem.

Ekonomikas ministrija (EM) skaidro, ka patlaban tiesību aktos naftas un naftas produktu cauruļvadiem noteikta drošības aizsargjosla, kuras minimālais platums gar cauruļvadiem ir 25 metri no cauruļvada ass, bet maksimālais platums noteikts 500 metru apmērā. Taču tiesību aktos naftas un naftas produktu cauruļvadiem netiek noteikta ekspluatācijas aizsargjosla, kāda ir noteikta citiem līdzīgiem infrastruktūras objektiem, piemēram, gāzes vadiem.

"Drošības aizsargjoslas galvenais uzdevums ir nodrošināt vides un cilvēku drošību šo objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī pašu objektu un to tuvumā esošo objektu drošību. Savukārt ekspluatācijas aizsargjoslas mērķis ir nodrošināt objektu efektīvu, drošu, videi un cilvēkiem nekaitīgu ekspluatāciju un attīstības iespējas," informē EM.

Maģistrālie naftas un naftas produktu cauruļvadi ir bīstamās iekārtas, kas neatbilstošas lietošanas un uzturēšanas rezultātā var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, vidi un materiālās vērtības, tāpēc to lietošanas laikā tie ir pakļauti noteiktai valsts uzraudzībai, kontrolei un pārbaudēm, turklāt tie ir iekļauti bīstamo iekārtu reģistrā.

Lai nodrošinātu bīstamo iekārtu drošu ekspluatāciju, nepieciešams naftas un naftas produktu cauruļvadiem noteikt ekspluatācijas aizsargjoslu. Grozījumi Aizsargjoslu likumā nosaka ekspluatācijas aizsargjoslu 15 metru platumā, vadoties pēc esošās prakses attiecībā uz gāzesvadiem.

"Likumprojektā noteiktais ekspluatācijas aizsargjoslas platums un tajā noteiktie ierobežojumi ir veidoti, lai dotu iespēju operatoram netraucēti nodrošināt efektīvu un drošu naftas un naftas produktu cauruļvadu ekspluatāciju un attīstības iespējas, veicot tehniskās apkopes, remonta, pārbūves, avāriju novēršanas un to seku likvidēšanas pasākumus, taču neizņemot šajā aizsargjoslā esošās teritorijas no lauksaimnieciskās vai cita veida līdzšinējās aprites un arī nekādā citā veidā papildus neierobežojot to līdzšinējo izmantošanu. Tādējādi operatoram būtu iespējams veikt nepieciešamos darbus, taču netiktu būtiski traucēta vai apgrūtināta teritoriju pamatizmantošana," klāsta EM.

Patlaban Aizsargjoslu likumā naftas un naftas produktu cauruļvadu operatoram nav dotas tiesības nodrošināt efektīvu un drošu ekspluatācijas procesu, veicot sistemātiskus apkopes un remonta darbus, pretēji tam, ka citi tiesību akti paredz tiesības naftas un naftas produktu cauruļvadu operatoram veikt savā valdījumā esošo bīstamo iekārtu tehnisko apkopi un remontu un uzliek par pienākumu naftas un naftas produktu vada operatoram veikt regulāras maģistrālā cauruļvada apkopes un periodiskas pārbaudes.

Ņemot vērā minēto, likumprojekts paredz aizliegumu traucēt naftas un naftas produktu cauruļvadu apkalpošanas uzņēmuma darbiniekus, kuri aizsargjoslā veic ekspluatācijas, tehniskās apkopes, remonta, pārbūves, avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus, analoģiski tam, kāds regulējums paredzēts Aizsargjoslu likumā attiecībā uz aizsargjoslām ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm.

Lai negatīvā ietekme uz zemes īpašniekiem būtu iespējami minimāla, enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodikā papildus paredzēts ierobežot (sašaurināt) teritoriju, pa kuru var pārvietoties objekta īpašnieka (operatora) dienesti, proti, paredzēts ietvert regulējumu, kas nodrošina, ka ekspluatācijas aizsargjoslā ap naftas un naftas produktu cauruļvadiem, kas ir lauksaimniecības zemēs, objekta īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības ekspluatācijas, remonta, renovācijas un rekonstrukcijas darbu vajadzībām braukt tikai pa tehnoloģisko sliedi, attiecīgi atlīdzinot nodarītos zaudējumus. Tāpat objekta īpašnieka vai valdītāja dienesti, apsargājot objektu, pēc iespējas pārvietojas pa šim nolūkam izveidotu ceļu (tehnoloģisko sliedi).

Maģistrālo naftas un naftas produktu cauruļvadu pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtu anodu zemējumiem pašreizējā Aizsargjoslu likumā nav paredzēta aizsargjosla, kaut gan šīs iekārtas ir uzbūvētas un darbojas kopš pašu cauruļvadu nodošanas ekspluatācijā brīža. Šāda normatīvā regulējuma trūkuma dēļ nevar tikt nodrošināta naftas un naftas produktu cauruļvadu droša un efektīva ekspluatācija. Tādējādi arī attiecībā uz naftas un naftas produktu cauruļvadiem likumprojekts paredz noteikt ekspluatācijas aizsargjoslu pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtu anodu zemējumiem, kura nosakāma četru metru attālumā no zemējuma kontūras, tādā pašā veidā, kādā tas ir noteikts citiem līdzīgiem infrastruktūras objektiem, piemēram, gāzes vadu pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtu anodu zemējumiem.

Vienlaikus likumprojekts paredz, ka objektu īpašnieku vai valdītāju dienestiem objekta apsardzes darbības nolūkos ar mērķi novērst noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu ir atļauts apmeklēt aizsargjoslu teritorijas jebkurā laikā bez brīdinājuma, informējot par to zemes īpašnieku vai zemes lietotāju, ja īpašums nodots lietošanā citai personai, ne vēlāk kā trīs dienu laikā no apsardzes darbību veikšanas. Paredzot šādu nosacījumu, tiks samazināts risks par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas saistīti ar aizsargjoslu objektiem.

Drošības apsvērumu dēļ un pēc līdzības ar Aizsargjoslu likumā attiecībā uz aizsargjoslām ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm paredzētajiem ierobežojumiem likumprojektā ietverts arī aizliegums drošības aizsargjoslās 25 metrus platā joslā ap naftas, naftas produktu cauruļvadiem turpmāk izvietot lopbarības un minerālmēslu glabātavas.