Veiksmīgi ieviešot šo datu apmaiņas risinājumu, nākotnē projektu attīstītu un izmantotu arī pašvaldību un Saeimas vēlēšanās, lai ļautu iepriekšējās dienās nobalsot jebkurā iecirknī, turklāt Saeimas vēlēšanās izmantojot gan pasi, gan eID karti un iztiekot bez vēlētāja apliecības, kāda pirms 13. Saeimas vēlēšanām bija jāizņem tiem, kuru rīcībā ir tikai eID karte.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) likumprojekta anotācijā norādīja, ka, lai ieviestu tiešsaistes reģistru vēlētāju datu apmaiņai par iepriekšēju nobalsošanu jebkurā iecirknī, šā gada budžetā jāparedz 300 000 eiro, taču saistībā ar 2019. gada valsts budžeta kavēšanos ieilgušo valdības veidošanas sarunu dēļ CVK priekšsēdis Arnis Cimdars varētu ķerties pie trauksmes zvana, ja drīzumā nebūs skaidra apliecinājuma, ka minēto jauninājumu ieviešana netiks traucēta.
"Pastāv zināma varbūtība, ka šiem attīstības plāniem var pienākt kritisks brīdis. Laika nav daudz. Ja līdz janvāra priekšpēdējai nedēļai nebūs skaidra apliecinājuma par datu apmaiņas sistēmas ieviešanai nepieciešamo finansējumu, nāksies domāt par atpakaļgaitas ieslēgšanu," Dienai atzina Cimdars. "Tad parlamentam būs steidzami jānolemj, ka šī attīstība šobrīd nenotiek, un jāatliek uz nezināmu laiku." Tomēr arī 13. Saeimas deputāti jau ir atbalstījuši ar vēlēšanu sistēmas attīstības plāniem saistītus grozījumus Vēlētāju reģistra likumā un Vēlēšanu komisiju likumā, kas stājas spēkā tieši šodien.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 11. janvāra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
Nejēga
Cimdaram
Priecīgs Paskaidrojums