Runāt par to ierēdņi izvairās. Vaicājot, vai gada nogalē izmaksātas prēmijas, lielākā daļa atbildēja, ka prēmijas nav maksātas, jo to neļauj likums. Tomēr aizvadītā gada nogalē teju katra ministrija un daudzas to padotības iestādes ir izmaksājušas saviem darbiniekiem naudas balvas vai piemaksas.
Piemēram, Tieslietu ministrijā 204 no 250 darbiniekiem izmaksātas naudas balvas, savukārt Veselības ministrijas padotībā esošā Zāļu valsts aģentūrā no 140 darbiniekiem naudas balvas saņēmuši 133. Izglītības un zinātnes ministrijā naudas balvas izmaksātas visiem ministrijas darbiniekiem par kopējo summu 34 250 lati.
IZM Personālvadības nodaļas vadītāja Sandra Elksne raidījumam stāsta, ka 2012. gada vidū IZM tika veikta ļoti apjomīga reorganizācija: "Pēc reorganizācijas tika likvidētas ļoti daudzas vakantās darba vietas, no darba atbrīvoti arī kolēģi. Atlikušie darbinieki turpināja pildīt savus pienākumus un, protams, viņu slodze daudzos gadījumos dubultojās vai atsevišķos gadījumos trīskāršojās. Mēs uzskatām, ka ministrijas lielais sasniegums 2012. gadā bija darbinieku līdzdarbošanās ministrijas reorganizācijas veikšanā."
Katrs no papildus atalgojuma veidiem ir paredzēts atšķirīgiem gadījumiem. Prēmija ir novērtējums par darbinieka ikgadējo sniegumu un prēmijas lielumu nosaka iestādes vadība. Savukārt piemaksas izmaksā reizēs, ja ir bijusi palielināta slodze vai virsstundu darbs. Naudas balvu vienas minimālās algas apmērā var piešķirt par īpašu sniegumu darbā.
Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes un cilvēkresursu jautājumos Eva Upīte uzskata, ka būtiskākā atšķirība bija tāda, ka prēmijas savulaik bija par darba rezultātu, izvērtēto rezultātu. Savukārt naudas balva ir kaut kas tāds unikāls, par tiešām par lielu sasniegumu: "Tad, kad toreiz tika debatēts par naudas balvu, bija, piemēram, ja valsts pārvaldē cilvēks, ierēdnis, uzraksta grāmatu, kas tālāk palīdz valsts pārvaldei attīstīties, tad iestāde, kā īpašu atzinību izsakot šim cilvēkam, piešķir šo naudas balvu. Tas ir par īpašu sasniegumu. Tāda bija tā doma 2009. vai 2008. gadā, debatējot par šo likumu. Par īpašu gadījumu."
Šāda plaša naudas balvu izmaksāšana piešķiršana liecina, ka tā ir prēmēšana, tikai nosaukta citā vārdā. Jautājums - vai iestādes tās ir definējušas, kā naudas balvas?
FM Sabiedriskā sektorā nodarbināto atlīdzības politikas nodaļas vadītāja Inga Ošiņa uzskata, ka tā gluži tas nesanāk, jo pagājušajā gadā naudas balvas drīkstēja maksāt un attiecīgi savu iespēju robežās un atbilstoši tam, kādi kritēriji ir noteikti naudas balvu izmaksai.
Vaicāta, kā šajā gadījumā naudas balvas atšķiras no prēmijām, kuras izmaksā, izvērtējot ieguldījumu, IZM Personālvadības nodaļas vadītāja Sandra Elksne skaidro: "Pirmkārt, naudas balva ir paredzēta tikai vienas minimālās mēnešalgas apmērā. Tā nav piesaistīta darbinieka mēnešalgai. Mēs atbilstoši izvērtējām darbinieka ieguldījumu, kā es iepriekš minēju, un izstrādājām arī iekšējos kritērijus, sasaistot to ar nostrādāto laiku ministrijā."
To, ka trūkst vienotas izpratnes par darbinieku papildus stimulēšanu, spilgti apliecina atšķirīgā pieeja valdības ēkā, kurā mitinās Valsts kanceleja un premjera birojs. Ja Valsts kanceleja saviem darbiniekiem nav maksājusi ne prēmijas, ne piemaksas, ne naudas balvas, tad Dombrovska birojā piemaksas 20% apmērā no algas ir izmaksātas.
Ministru prezidenta preses sekretārs Mārtiņš Panke raidījumam stāsta: "Tā bija vienreizēja piemaksa pie algas gada noslēgumā, novērtējot šī gada laikā paveikto darbu. Kā zināms, premjera darbs, premjera pienākumi ir 7 dienas nedēļā, 24 stundas dienā un daudziem premjera darbiniekiem arī nākās šim režīmam piemēroties un strādāt arī virsstundas, nereti arī brīvdienās."
Savukārt, Valsts kanceleja uzskata, ka nedrīkst piekopt sistēmu, ka papildus atlīdzība tiek piešķirta par darba procesu, jābūt konkrētiem rezultātiem. Tāpēc Valsts kanceleja izstrādājusi jaunu darba novērtēšanas sistēmu, kuru plānots ieviest šogad.