"Gandrīz viens miljards eiro gadā. Summas ir pietiekami lielas un veido gandrīz pusi no kopējā parāda," norādīja Āboliņš.
Viņš stāstīja, ka resursi valsts parāda pārfinansēšanai noteikti būs jāpiesaista starptautiskajos kapitāla tirgos. "Iekšējā tirgū mēs tik lielus apjomus emitēt nevaram. Te gan ir jāņem vērā arī tas, ka tie investori, kuri jau ir iegādājušies Latvijas parādzīmes, pēc to dzēšanas noteikti izvērtēs iespējas savas investīcijas turpināt. Visticamāk, ka daļa no investoriem, kuriem pašlaik pieder Latvijas obligācijas, iegādāsies arī jaunās," prognozēja Āboliņš.
"Investori vienmēr skatās uz to, lai viņu ieguldījumi būtu diversificēti. Turklāt tie investori, kuri ir pirkuši Latvijas valsts parādzīmes, ir bijuši ieguvēji, jo Latvijas kredītreitings pēdējos gados ir būtiski audzis. Līdz ar to ir augusi arī mūsu vērtspapīru cena. Šo investoru interese saglabājas," interesi par Latvijas emitētajiem vērtspapīriem skaidroja Valsts kases pārvaldnieks.
Salīdzinoši liels pieprasījums ir arī pēc Latvijas iekšējā aizņēmuma vērtspapīriem - izsolēs tas pārsniedz piedāvājumu no 2,5 līdz pat 10 reizēm. Tomēr Valsts kase valsts parāda pārfinansēšanai pamatā vēlas izmantot starptautiskos tirgos piesaistītos līdzekļus. "Faktors, kuru mēs vienmēr vērtējam, ir iekšējā aizņēmuma vērtspapīru likmju salīdzinājums ar alternatīvu, ja mēs izejam starptautiskajos tirgos. Mēs negribam pārmaksāt tikai tādēļ, ka šeit ir cita investoru bāze. Būtiski palielinot aizņemšanos iekšējā tirgū, mums arī pieaugtu likmes. Tad iznāktu, ka mēs būtiski pārmaksātu, salīdzinot ar aizņemšanos starptautiskajos tirgos," paskaidroja Āboliņš.
Vienlaikus gan iekšējā aizņēmuma, gan starptautiskajos tirgos emitētajām obligācijām pašlaik pieaug termiņi, jo, tirgos saglabājoties zemām ienesīguma likmēm, aizņēmējiem ir izdevīgi tās fiksēt uz ilgāku laiku. Tādēļ iekšējā tirgū pašlaik dominē Latvijas valsts trīs un piecu gadu obligācijas, bet ārējos - desmit un 30 gadu obligācijas.
Kopumā Latvijas valsts parāds nākotnē varētu nedaudz augt. "Attiecībā uz parādu ir skaidrs, ka nākamajos gados tas pieaugs. Taču svarīgi ir vērtēt parāda attiecību pret iekšzemes kopproduktu. Ja šis rādītājs paliek relatīvi nemainīgs, tad nelielais budžeta deficīts, kurš ir jāfinansē, nerada problēmas, tirgus neuzticību vai reitingu aģentūru negatīvu reakciju," skaidroja Āboliņš.
Šā gada pirmā ceturkšņa beigās Latvijas centrālais valdības parāds bija 9,4 miljardi eiro, kas atbilst 35,8% no iekšzemes kopprodukta. No valsts parāda 7,97 miljardus eiro veidoja ārējais parāds, bet 1,45 miljardus eiro iekšējais parāds, liecina Valsts kases dati.
Jautājums