Ministrija skaidro, ka vēlas pārliecināties, vai pašvaldībām ir pietiekami resursi un vai tās pilnvērtīgi veic gatavošanās pasākumus pirms apkures sezonas iestāšanās, lai iespējami efektīvi risinātu Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisīto enerģētisko krīzi, kam seko augsts enerģijas cenu kāpums.
Pašvaldībām līdz 16.augustam ir jāsniedz informācija par teritorijā esošās centralizētās siltumapgādes sistēmas vajadzībām nepieciešamo kurināmā apjomu, jau iegādāto attiecīgā kurināmā apjomu, kā arī jānorāda visas 2022. gada laikā izsludinātās kurināmā iepirkuma procedūras un to rezultātus.
Ņemot vērā, ka pašvaldībai var piederēt arī tādas ēkas, kas nav pieslēgtas centralizētai siltumapgādei, pašvaldībām ir jāsniedz informācija arī par tām.
Kā ziņots, valdība un Saeima šonedēļ lems par energoapgādes izmaksu pieauguma kompensēšanu iedzīvotājiem. Kompensācijās iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 430 miljoniem eiro.
Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi atbalsta saņemšanas nosacījumus mājsaimniecībām energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, tostarp paredzot atbalstu par malku un koksnes briketēm, kā arī pilnveidots atbalsta mehānisms dabasgāzes izmantotājiem.
Šogad 21.jūnijā Ministru kabinets nolēma izstrādāt atbalsta instrumentus energoresursu izdevumu kompensēšanai mājsaimniecībām par elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un koksnes granulām. Ņemot vērā straujo cenu pieaugumu arī malkai un koksnes briketēm, EM regulējumā iekļāvusi arī atbalstu mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes briketes un malku.
Atbalsta periodu rosināts noteikt no 2022.gada 1.maija līdz 2023.gada 30.aprīlim.