Dati rāda, ka policistu pastrādāto noziegumu skaits nesamazinās, turklāt ne vienreiz vien tas attiecināms arī uz augsta ranga amatpersonām. Pēdējos divos gados par policistu noziegumiem uzsākti 149 kriminālprocesi. Visbiežāk - par vardarbību jeb dienesta pilnvaru pārsniegšanu, neizpaužamu ziņu izpaušanu un zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielos apmēros.
Tikai pāris pēdējos mēnešos trīs policisti Rīgā aizturēti, jo organizējuši nelegālās preces piegādi tā dēvētajām točkām. Divi policisti Latgalē – par kukuļa ņemšanu no ātrumu pārsnieguša autovadītāja. Policijas Rīgas reģiona pārvaldes amatpersona - par to, ka ilgstoši pildījusi dienesta degvielu privātajos auto un, iespējams, arī taksometrā. Aizturēts arī kāds policijas šoferis un arī Patruļpolicijas priekšnieks Vadims Juniks. Viņa atbildības joma ir ceļu policija, patruļpolicija un konvojēšana.
Iepriekš Juniks vairākkārt bija apbalvots par labu darbu, tai skaitā ar Viestura ordeni. Tāpēc tieši par šo gadījumu policijas vadībai jo īpaši rūgta pēcgarša.
"Draņķīgi, draņķīgi, ļoti draņķīgi! Jo kā es jau teicu – es policijā strādāju pietiekoši ilgi un es arī šos cilvēkus es pazīstu personīgi un man tas bija ļoti nepatīkami apzināties. Bet nu – cik es zinu, tad notiek izmeklēšana un es jau ceru, ka viņi arī atbildēs uz šiem jautājumiem – kas un kā tas notikās un kāpēc. Un katrs mēs sapratīsim to. Bet pirmās sajūtas – kā jau teicu – draņķīgas,” raidījumam atzīst Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.
No Iekšējās drošības biroja skatpunkta, sliktākais pat varbūt nav tas, ka uz 7000 Valsts policijas personālsastāva divos gados sākti 149 kriminālprocesi, bet gan secinājums, ka policistu izdarīto noziegumu skaits nesamazinās. Kaut gan iemesls esot labi zināms, un tas meklējams pašas policijas struktūras iekšienē.
"Atkal jautājums par kontroli, atkal jautājums par to, cik godprātīgi tā ir darīta, vai vispār ir darīta? Un – kā ir reaģēts uz šādām situācijām, ja viņas iepriekš ir bijušas konstatētas?” saka Iekšējās drošības biroja priekšnieks Valters Mūrnieks.
Piemēram, tam, ka policisti, iespējams, zog degvielu, uzmanību jau agrāk ir pievērsusi Valsts kontrole. 2011.gadā tā secināja, ka policijā nepietiekami kontrolē degvielas uzskaiti un ceļazīmju aizpildīšanu, un ieteica to novērst. Pēc gada – 2012.gadā, konstatēja, ka problēmas nav novērstas. Un vēl divus gadus vēlāk – 2014.gadā - atkal ziņoja, ka policijā transportlīdzekļi tiek izmantoti ne tikai dienesta vajadzībām. Jo - ilglaicīgi tiek braukts laikā, kad nedarbojas GPS.
“2014.gadā bija šī revīzija, kad mēs arī saņēmām. Tas mums bija tāds pirmais..neteiksim pirmais, bet tāds nopietns izaicinājums tam, ka šī joma ir jāsakārto,” saka Ķuzis.
Un patiešām – pret četrām amatpersonām ierosina disciplinārlietas. Tās gan beidzas vien ar aizrādījumu. Bet vēl - policija izveido Nodrošinājuma pārvaldes Materiāli tehniskās un mantiskās apgādes biroja Transporta remonta apgādes un ekspluatācijas nodaļas Kontroles sektoru. Tā uzdevums – sekot, kā tiek izmantoti dienesta auto.
Bet – tik un tā pēc gada – 2015. gadā, Valsts kontrole, izlases kārtībā pārbaudot, 17% konstatē būtiskas nesakritības. Piemēram, viena no policijas automašīnām pēc GPS bija nobraukusi par 1195 kilometriem mazāk, nekā degvielas norakstīšanas dokumentos.
Turklāt 46% maršruta lapu un ceļazīmju nav uzrādīti visi braucieni. Piemēram, “papīros” ierakstīts, ka kāds policijas auto izmantots 21 dienu, bet GPS rāda, ka patiesībā tās bijušas 29 dienas. Un tagad policijā liek saprast, ka, visticamāk, novērst to, ka savējie zog, varētu spēt tikai tehnikas progress. No nākamā pavasara 200 mašīnas sola aprīkot ar jaunu sistēmu.
“Fundamentālās izmaiņas – tas ir faktiski pilnībā pakļaut šo attālināto transporta līdzekli elektroniski. Par attālinātām darbībām – par degvielas uzpildi, par patēriņu, par nobraukumu utml. Un izveidot šo elektronisko ceļazīmi, kas faktiski iznāk ārā, kas nav jāpilda,” saka Ķuzis.
Taču – ja policijas vadība uzskata, ka cilvēciskais faktors maksimāli jāizslēdz, kontrolējošās institūcijas saka gluži pretējo. Mūrnieks: “Pirms sākt domāt par dārgām izmaksām un dažādām iekārtām dārgām, ir daudz vienkāršākas un efektīvas metodes, ir vienkārši jāstrādā un jāmaina kolēģu attieksme pret iekšējiem darba pienākumiem. Lai visiem ir skaidrs, kāpēc tas vai cits darbinieks no rīta ierodas darbā, kas viņam ir jādara tur. Nevar būt situācija, kad priekšnieks nezina, ko dara padotie dienas garumā vai varbūt mēnešiem ilgi vai varbūt gadiem.”
Priekšniecības augstākais jeb politiskais līmenis, kam par policijā notiekošo pienākas atbildība vēlētāju priekšā, ir iekšlietu ministrs. Kādi ir viņa secinājumi? “Jebkurā gadījumā kādā brīdī veidojas nu varbūt saskaitāmo skaits, kas liek pilnīgi noteikti pieņemt kaut kādus lēmumus. Un no savas puses varu pateikt to, ka ar Valsts policijas priekšnieku esmu runājis un protams runāšu atkal. Jo tā situācija, protams, man ir nepieņemama,”saka iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība).
Īpaši, ja ņem vērā, ka pēc tam, kad pērn Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Arvils Feierābends tika aizturēts par kukuļošanu, patruļpolicijas priekšnieka Junika aizturēšana visai īsā laikā ir jau atkārtots gadījums, kad pieķertas visai augstas policijas amatpersonas.
“Šis ir otrais gadījums un nu..es varētu teikt, ka es ļoti ceru, ka tomēr tāda līmeņa darbinieku.. tomēr tā nav sistēma, bet tie ir atsevišķi darbinieki, kuri, protams, bez nekāda izņēmuma – nešķirojot vai viņš ir ierindas policists vai augsta ranga policists – nu, es neredzu vietu viņam šajā sistēmā,” saka Kozlovskis.
Savukārt policijas priekšnieks Ķuzis sola vēlreiz iedziļināties problēmā, lai atklātu shēmu – kur tad īsti starp auto GPS datiem, maršrutu kartēm un ceļazīmēm policijai pazūd degviela pašu mājās: “Es esmu aiznākošā nedēļā arī jau paaicinājis tieši auto saimniecības pārstāvjus, lai es gribētu saprast pilnībā šo mehānismu, kāds viņš darbojas Valsts policijā, jo skaidrs, ka starp šīm 3 lietām kaut kas nav.
Nupat dzirdētais liek atcerēties iepriekšējos gadījumus, kad arī apsolījumi skanējuši. Tāpēc joprojām paliek jautājums – vai šoreiz patiešām tiks atrasts veids, kā panākt reālas izmaiņas situācijā, kas patlaban policijai godu nedara, piebilda de dacto.
un
graf Srakula
opā