Kopprojektam ar Igauniju ir divas priekšrocības, viena – ģeoloģiskā vide, otra – Igaunijas progress ceļā uz kodolenerģijas izmantošanu. "Igaunijas ziemeļos kristāliskais pamatiezis ir daudz tuvāk zemes virsmai, kur ir lētāk un drošāk glabāt kodolatkritumus, nekā Latvijā. Turklāt Igaunija kodolenerģētikas jomā ir apmēram piecus gadus priekšā Latvijai. Igaunijā, ja viss labi izdodas, runā par mazo modulāro reaktoru (MMR) ekspluatācijas sākumu 2035. gadā. Latvijā tas varētu notikt pēc 2040. gada," skaidro Latvenergo regulācijas lietu vadītājs un Sadales tīkla padomes loceklis Kristaps Ločmelis. Viņš netic, ka katrā Baltijas valstī būs savs MMR.
Pagājušajā nedēļā Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā apsprieda Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) informatīvo ziņojumu Kodolenerģētikas attīstības iespējas Latvijā, ko vēl papildinās. Tajā paredzētas divas iespējas – vai nu vienlaikus būvēt MMR Igaunijā un Latvijā, vai arī Latvija var piedalīties Igaunijas projektā. Lietuva šajā vienādojumā neparādās, jo tā šobrīd nevēlas attīstīt atomenerģētiku. Lietuvas enerģētiskā politika ir vērsta tikai uz atjaunīgo energoresursu jaudu attīstību – saule, vējš, ūdeņradis un uzkrājošās tehnoloģijas, bet tā balstās uz nestabiliem jeb pārtraucamajiem energoresursiem.
Skatās kā uz investīciju
Lai Latvija piedalītos igauņu projektā, mēs uz to varam skatīties kā uz klasisku investīciju iespēju. K. Ločmelis uzsver: jābūt ciešai Igaunijas valdības apņēmībai, ka atbilstoša regulācijas vide tiek izveidota un tā būtiski netiek pasliktināta projekta garajā dzīves ciklā. Investoriem jābūt pārliecinātiem, ka valsts savus lēmumus nemainīs.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 20. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00