Pēc viņas paustā, Publiskās atmiņas centru izveidojuši zinātniskās izpētes komisijas locekļi 3.maijā. Tā mērķi ir akadēmiski kvalitatīvas, zinātnē balstītas totalitāro okupācijas režīmu pētniecības veikšana Latvijā, demokrātiskas un atbildīgas nacionālās publiskās atmiņas politikas un sabiedrības publiskās atmiņas izglītošanas veicināšana, publiskās atmiņas un nacionālās publiskās atmiņas rīcībpolitikas pētīšana, publiska analizēšana un priekšlikumu to attīstībai sniegšana, kā arī - atbilstoši Latvijas Satversmes ievadam - sabiedrības intereses par Latvijas nacionālo publisko atmiņu, Latvijas valstiskumu, īpaši totalitāro okupācijas režīmu norišu piemiņu, veicināšana.
Darbam centra zinātniskajā padomē ievēlēti vēsturnieki Jānis Taurēns, Uldis Krēsliņš, Latvijas Universitātes doktorants Ojārs Stepens, Arturs Žvinklis, Latvijas Mākslas akadēmijas doktorante Agnija Ruhocka, Bonifācijs Daukšts, jurists Aldis Daugavvanags, jurists Linards Muciņš, reliģiju pētniece Solveiga Krūmiņa-Koņkova un virkne citu zinātnieku.
Publiskās atmiņas centra vadītājs, tāpat kā komisijas vadītājs, ir Kārlis Kangeris, par padomes priekšsēdētāja vietnieku politikas zinātnē ievēlēja Ivaru Ijabu un par padomes priekšsēdētāja vietnieci reliģiju zinātnē ievēlēja Solveigu Krūmiņu-Koņkovu.
Sākotnēji Publiskās atmiņas centru bija plānots veidot kā Latvijas Universitātes pastarpinātās pārvaldes iestādi, kas guva Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas atbalstu. Publiskās atmiņas centrs izveidots privāto tiesību juridiskās personas formā un šobrīd nepretendē uz valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu vai cita veida publisko finansējumu.
Trollis JT