Daudzos neizpratni izsauca arī fakts, ka vēlēšanu naktī Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pārtrauca vēlēšanu datu publiskošanu, kā rezultātā dati par to, cik balsu atdots par katru sarakstu, CVK mājaslapā parādījās vien ap pusvienpadsmitiem no rīta, kamēr citus gadus tas bijis zināms jau ap 7 no rīta. Vēl viena būtiska problēma – daudzi vēlētāji nezināja savus iecirkņus.
Kā portālam Diena.lv skaidroja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars, ikvienam Latvijas balsstiesīgajam iedzīvotājam 70 dienas pirms vēlēšanām tika nosūtīts uzaicinājums piedalīties pašvaldību vēlēšanās, kur bija norādīts, kurā iecirknī vēlētājam bija jābalso. Savu iecirkni ikviens varēja noskaidrot arī CVK mājas lapā, kā arī piezvanot uz CVK un nosaucot savu personas kodu.
Neraugoties uz visu iepriekš minēto, Rīgas iecirkņu darbinieki stāstīja, ka nereti iecirknī ieradās vēlētāji, kuri nebija sarakstā un kuriem jābalso citā iecirknī. Pareizā iecirkņa noskaidrošana darbiniekiem aizņēma daudz laika, jo ar vēlētāja pasi bija jādodas pie datora, kas atradās citā telpā, lai to noskaidrotu. Pārsteidzoša bija vēlētāju attieksme, kad iecirkņa darbinieki piedāvāja CVK tālruņa numuru, pa kuru var piezvanīt, lai uzzinātu savu iecirkņa numuru. Daļa cilvēku no šādas iespējas atteicās, jo tas nebija bezmaksas zvans.
Kā norādīja A.Cimdars, vēlētājiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums. Un noskaidrot savu vēlēšanu iecirkni, turklāt paturot prātā, ka tas bija norādīts katram izsūtītajā vēstulē, ir katra vēlētāja pienākums, kurš nebūt nav grūti vai sarežģīti izpildāms. A.Cimdars arī skaidroja, ka atkārtota atgādinājuma izsūtīšana pa pastu, piemēram, trīs dienas pirms vēlēšanām izmaksātu pusmiljonu latu.
Tanī pat laikā vairāku iecirkņu darbinieki portālam Diena.lv norādīja uz lielo cilvēku skaitu, kas apgalvoja, ka CVK sūtīto vēstuli vispār nav saņēmuši.
Lūgts salīdzināt jaunās elektroniskās balsu sistēmas skaitīšanas ieguvumus iepretim vecajai skaitīšanai ar roku, A. Cimdars skaidroja: "Jaunās sistēmas mērķis bija noteikt rezultātus iespējami īsākā laikā – no vēlēšanu dienas līdz Vēlēšanu komisijas lēmuma pieņemšanai, ieskaitot paziņojumu, kuri sarakstā iekļautie cilvēki ir kļuvuši par deputātiem. Šis mērķis tika sasniegts, jo vēl nekad nav bijis tā, ka vēlēšanu rezultāti (ieskaitot to, cik katrs kandidāts ir saņēmis plusus un svītrojumus) ir zināmi jau nākamajā dienā. Vēlēšanu rezultāti parasti tiek paziņoti, ja vēlēšanas notiek sestdienā, nākamās nedēļas otrajā pusē. Šoreiz tos paziņoja nākamajā dienā (svētdienā) pulksten vienos dienā. Es ļoti ceru, ka līdz ar jaunās sistēmas ieviešanu Saeimas vēlēšanu rezultātus mēs dabūsim nevis trīs nedēļu laikā, kā tas ir bijis pēdējos 20 gadus, bet jau nākošajā dienā.
Līdz šim šis laiks ir bijis garš, jo katrā iecirknī ar rokām bija jāsaskaita negrozīto zīmju skaits, plusi un svītrojumi. Tad, kad rakstīja protokolus ar roku, par katru deputātu bija jāieraksta, cik viņš ir saņēmis plusus, cik ir svītrojumi un cik negrozīto zīmju skaits.
Viena no vēlēšanu iecirkņu darbinieku sūdzībām bija nespēja ieskenēt vēlētāju sarakstus, kā rezultātā tika nelietderīgi patērēts daudz laika. A.Cimdars atzina: "Vēlētāju sarakstu skenēšana bija viena no sistēmas neveiksmēm. Testa laikā sarakstu skenēšana uzrādīja lieliskus rezultātus. Vēlēšanu naktī šī skenēšana nesanāca. Es pats biju klāt un redzēju, ka tiešām tas nedarbojās. Tas ir saistīts ar to, ka šīs lapas ar vēlētāju sarakstiem starplaikā starp testu un vēlēšanu nakti tika lietotas vēlētāju reģistrēšanai trešdien, ceturtdien, piektdien un sestdien. Reģistratoru roku pieskārieni, vēlētāju parakstīšanās izmainīja lapu fizikālo struktūru, un skeneris tās vairs neņēma pretī. Testa laikā mēs par šādu problēmu pat iedomāties nevarējām. Iecirkņu vēlēšanu komisijas patērēja lieku stundu laika, cīnoties ar šo faktiski nepārvaramo problēmu. Ja šis process būtu bijis veiksmīgs, Rīgas rezultāti būtu jau 10 no rīta nevis vienos dienā. Saeimas vēlēšanās mēs noteikti šīs lapas neskenēsim."
Viena no problēmām, par kuru satraucās vēlēšanu iecirkņu komisijas, bija saistītas ar svītroto deputātu kandidātu automātisko atpazīšanu. Proti: sistēma automātiski ar sarkanu iezīmēja tos uzvārdus, kurus vēlētāji bija svītrojuši. Taču, salīdzinot sistēmas iezīmētos uzvārdus ar oriģinālajām vēlēšanu zīmēm, bija redzams, ka sistēma par svītrojumiem uzskatīja arī uzvārdus ar garumzīmēm, līdz ar to iecirkņu darbiniekiem šie svītrojumi bija jānoņem manuāli un bija bažas par kļūdu risku.
Kā skaidroja A.Cimdars, "iepriekšējā versijā datorā plusus un svītrojumus datorā klikšķināja manuāli. Šoreiz sistēmas izstrādātāji gāja tālāk, piedāvādami versiju, ka grozījumi vēlēšanu zīmē tiek piedāvāti automātiski, kā tos redz programma. Bet, protams, darbinieki visus automatizēti atpazītos grozījumus salīdzināja ar autentiskajām vēlēšanu zīmēm. Iecirkņi varēja izvēlēties, kuru no versijām lietot. A.Cimdars uzsvēra, ka atbildība par to, kā ir uzskaitītas atzīmes vēlēšanu zīmēs ir iecirkņa komisijai nevis programmai. Skaitot ar rokām, to darīja divi neatkarīgi cilvēki, kuriem uzticējās komisija. Šoreiz katra zīme bija redzama uz ekrāna visai vēlēšanu komisijai un visi klātesošie varēja pārliecināties, vai tas, ko programma ir atzīmējusi, ir patiesība vai nav. Kā redzams, šajā gadījumā pārbaudītāji bija visa vēlēšanu komisija nevis tikai divi cilvēki, kā tas bija iepriekš, kad zīmes skaitīja ar rokām. Līdz ar to kļūdas iespējamība ir reducēta līdz minimumam. Tā nav divu cilvēku skaitīšana. Tāpat arī, klikšķinot manuāli, datorā izdarītās atzīmes, šo procesu uzrauga visa vēlēšanu komisija. Manā skatījumā cilvēciskā faktora radītā kļūda būtu pilnībā noņemta, ja iecirkņi nelietotu jauno automatizēto versiju, bet izklikšķinātu manuāli visas izdarītas atzīmes. Jebkurā gadījumā elektroniskā versija samazina patērēto laiku zīmju un tajā izdarīto atzīmju uzskaitīšanai, taču nekādā gadījumā nesamazina cilvēka lomu un atbildību šajā procesā."
Jautāts, kādēļ iepriekšējās vēlēšanās ar manuālo skaitīšanu lielie dati, cik balsis ir nodotas par katru partiju, bija zināmi jau nākamajā rītā ap pulksten septiņiem, bet šoreiz tikai ap 10.30, A.Cimdars skaidroja, ka tas ir saistīts ar apkopoto datu nodošanu publiskajā telpā. "Lielie rezultāti, cik zīmju nodots par katru sarakstu, kādā vietā bija zināms jau ap pusnakti, citur ap vieniem, diviem un trijiem naktī. Tiesa, mājaslapā tas parādījās daudz vēlāk. To noteica cilvēciskais faktors. Proti: šajā reizē tika izdarīts tā, ka datu atjaunošanās serverī notiek automatizētā režīmā uzreiz no datu savākšanas servera bez cilvēka līdzdalības. Un tad bija situācija, kad vēl nav saskaitītas zīmes par partijām, bet publiskajā telpā jau parādās ziņas par ievēlētajiem kandidātiem dažām partijām. Šāda situācija, protams, ir neloģiska un šie dati nav uzticami. Tas bija tādēļ, ka iecirkņu komisijas, sūtot datus, cik vēlētāji ir nobalsojuši, man neizskaidrojamu iemeslu dēļ datorā aizpilda vēl arī kādu citu lauciņu. Tas nonāk kopējā serverī un automātiski dati parādās publiskajā telpā. Un, ja tur automātiski parādās dati, kuri vēl vispār nevar būt zināmi, tad ir jautājums par datu uzticamību. Tādēļ es piebremzēju datu publiskošanu, lai neparādītos kļūdaini dati. Tā, ka problēmas bija nevis sistēmā, bet cilvēkos."