Ģeoloģijas doktors un Latvijas Dabas muzeja vecākais paleontologs Ivars Zupiņš, ieraugot fosiliju, atzinis, ka atradums ir salīdzinoši jauna - apmēram deviņus līdz 11 gadus veca - mamutēna zobs, varētu teikt - piena zobs.
Zobu acīgais LNT operators atrada atvaļinājuma laikā, pastaigājoties ar ģimeni gar jūras malu. Sākotnēji gan domas par to, kam pieder šis zobs, bijušas dažādas.
"Skatos zem kājām - kā sēņotājs mežā. Acis piebremzējas, tad pussolītis atpakaļ - nav kā standarta akmentiņš. Paņemu rokās un skatos - kādreiz bija zvērs! Izrādās, ka jā!” stāstīja Zavorotņevs.
Dabas muzeja speciālists Zupiņš atklāja, ka šis atradums ir rets un vērtīgs, turklāt ir dažas nianses, kas to padara jo īpaši nozīmīgu zinātnieku saimei.
“Tādi atradumi ir ārkārtīgi reti, un arī tādi cilvēki ir ārkārtīgi reti, kas māk pievērst uzmanību. Ļoti svarīgi, ka tie atradumi laicīgi tiek dokumentēti. Ir ļoti no svara, ja nosaka tā dzīvnieka vecumu, var teikt - miršanas datumu, tas dod informāciju par slāņiem, kur tā fosilija ir atradusies,” stāstīja eksperts.
Mamutiem atšķirībā no cilvēkiem mūža laikā zobi ir mainījušies apmēram piecas reizes. Pētnieks atzīst, ka, līdzīgi kā ziloņi, kvantitātes ziņā mamuti nav bijuši īpaši "zobaini".
Latvijas mērogā šis ir tikai kāds 40. līdz 45. zināmais mamuta atradums, kas ir droši apzināms. "Mūs kādreiz apskauž, ka muzejnieki daudz ko atrod. Man jāatzīst, ka neviens muzejnieks nevienu mamutu līdz šim nav atradis,” paudis Zupiņš.
Vērtīgo atradumu Sergejs nolēmis dāvināt Latvijas Dabas muzejam, pavēstīja LNT Ziņas.