Atbildes sniegšanu uz Dienas jautājumu, kurš īsti un cik lielu summu par to maksā, iesaistītās puses atliek jau vairākas nedēļas. Vienīgā konkrētā atbilde pagaidām saņemta no pašvaldību nepārstāvošas nevalstiskas organizācijas Ventspils Attīstības aģentūras (VAA), kuras direktore Lilita Seimuškāne teic, ka gada laikā pilsētas reklāmās LTV1 aģentūra iztērējusi aptuveni 12 tūkstošus latu. Ja šī summa izrādītos vienīgais reklāmas izdevums, jo pašvaldība apgalvo, ka par reklāmām nemaksā, tad viena Ventspils pavīdēšanas reize LTV1 maksātu aptuveni 12 latu.
«Ventspils pilsētas reklāmām LTV ir noslēgti reklāmas raidīšanas līgumi atbilstoši LTV cenrādim. Mums ir līgums gan ar Ventspils Attīstības aģentūru, gan ar Ventspils pilsētas domi,» uz jautājumu, vai Ventspils reklāmas pārraida, balstoties uz bartera principu, pirmdien Dienai atbildēja LTV ģenerāldirektors Edgars Kots.
Ventspils pilsētas pašvaldības pārstāves Rasas Zālītes pagājušās nedēļās izteikumu Dienai, ka pašvaldība reklāmām no sava budžeta netērē ne santīma, komentēt viņš atsakās. «Varbūt tur atkal ir informācijas interpretācija,» prāto LTV ģenerāldirektors. Ventspils pašvaldības mārketinga nodaļa, lūgta komentēt E. Kota teikto, ka pašvaldībai līgumi ar LTV pastāv, sākotnēji atbildi solīja sniegt otrdien. Taču pēcāk šo termiņu izstiepa nedēļas garumā.
Kā Diena uzzināja no Ventspils Kultūras centra direktores Valda Gulbes, līgumi starp LTV un Ventspils domi pastāvot. Tas esot trīspusējs līgums, kuru slēdz LTV, pašvaldība un Kultūras centrs par tādu pasākumu organizēšanu kā Eirovīzijas nacionālā atlase, Muzikālā banka un Šlāgeraptauja. «Tātad tas ir Ventspils pilsētas domes sadarbības līgums ar LTV. Šeit uz vietas pašvaldībā visi līdzekļi, kas šajā pilsētā ir uz kultūru, iet caur centru, jo mums nav kultūras nodaļas,» līguma būtību skaidro centra direktore. Viņa min, ka tā ietvaros Ventspilij ir iespēja reklamēties televīzijā. LTV Reklāmas daļas vadītāja Sanita Vuškāne Dienai iepriekš norādīja, ka Ventspils iepērkot reklāmas laiku tāpat kā visi citi, nevis pārraidot tās uz bartera principa. Savukārt V. Gulbe uz jautājumu, vai tas ir barters, atbild: «Jā, tas tāds ir zināmā mērā.»
Tāpat LTV1 ir divpusējs līgums ar VAA par Eirovīzijas organizēšanu, kā arī atsevišķs līgums par reklāmu izvietošanu 1483 latu apmērā. Sadarbības līguma kopsumma par Eirovīzijas organizēšanu ir 25 tūkstoši latu + PVN, no tiem 10,856 tūkstošus atvēlot Ventspils reklāmizdevumiem. Vaicāta, vai ar šo naudu ir gana, lai reklamētos cauru gadu, L. Seimuškāne atbild, ka tā esot «samērā solīda summa». Viņa uzsver, ka nepārstāvot pašvaldību, bet gan nevalstisko organizāciju VAA. Aģentūru 1998. gadā izveidoja pilsētas biznesa organizācijas un pašvaldība. Patlaban pašvaldības biedru vidū ir privātas kompānijas, fizikas personas, kā arī pašvaldība. VAA pārtiekot no biedra naudām, pērn pamanījusies tās valdes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam algā izmaksāt 58,8 tūkstošus latu. Tā kā šodien pašvaldība ieplānojusi savas valūtas «ventu» prezentāciju, tad L. Seimuškāne aizņemtības dēļ otrdien nepaguva noskaidrot, cik liela ir Ventspils pilsētas pašvaldības biedra nauda VAA.
Papildus 25 tūkstošus latu vērtajam līgumam ar VAA šogad LTV1 par Eirovīzijas organizēšanu slēdza līgumu ar Ventspils Kultūras centru, kura summa ir aptuveni 30 tūkstoši latu, saka centra direktore V. Gulbe. SavukārtŠlāgeraptaujas un Muzikālās bankas līgumi katrs esot apmēram 20 tūkstošus vērts.
«Šis līgums ir izdevīgs Ventspilij, bet ne LTV,» Dienai saka kāds mediju reklāmas tirgus pārstāvis. Viņš norāda, ka TNS Latvia minētais reklāmu skaits esot vēl lielāks, ja tajā iekļauj visas reizes, kad Ventspils parādījusies televīzijā. «Tas skaitlis ir 1248 reizes, bet tai skaitā ir arī LTV7,» saka mediju reklāmas tirgus darbonis. L. Seimuškānes teikto, ka ar aptuveni 10 tūkstošiem latu pietiek, lai reklamētos visu gadu, viņš stipri apšauba.