Veselības sistēmu privātajiem neatdos

Lai gan par jaunu veselības aprūpes finansēšanas modeli runā jau gadiem un arī Veselības ministrija (VM) modeļa variantus ir izstrādājusi pirms laika, tagad tā pa īstam, pēc valdības vadītāja Māra Kučinska (ZZS) teiktā, ir dots starta šāviens reformas īstenošanai. Nākamnedēļ valdībā sākas diskusijas, un aprīlī ir jābūt skaidrībai, kā turpmāk veselības aprūpe tiks finansēta. Patlaban jau zināms, ka virzība ir uz valsts apdrošināšanu, spēlē neiesaistot privātos apdrošinātājus un arī iedzīvotājiem   neuzliekot papildu slogu.

Arī veselības ministre Anda Čakša Dienai norāda, ka virzīsies uz sistēmu ar vienu pakalpojumu iepircēju – valsti. Vienlaikus ir jāsakārto tarifu sistēma, jāveic slimnīcu tīkla optimizācija un jāveicina pakalpojumu iepirkumu caurredzamība, kas radītu lielāku uzticību tam, kādā veidā veselībā tiek izmantota nauda. "Lai mēs nodrošinātu pacientiem pieejamu, kvalitatīvu, efektīvu un vienlaikus arī aizsargājošu sistēmu, tam jābūt no valsts budžeta, un svarīgi, ka tajā tiek iezīmēti kā minimums 12% no kopējiem izdevumiem. Tas ir tas ceļš," uzskata ministre. "Patiesībā diskusija nav par to, bet ir bail, vai mēs spēsim reorganizēties iekšēji." Čakša ir pārliecināta, ka to var izdarīt. Ministrijas virzītais modelis paredz palielināt veselības aprūpei pieejamo finansējumu, pārdalot nodokļu ieņēmumus citādi nekā līdz šim. Kopējais nodokļu slogs iedzīvotājiem tādā gadījumā netiktu palielināts.

Ar ministri joprojām ir arī nozares pārstāvji. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide Dienai uzsver, ka visiem ir jābūt vienlīdzīgi pieejamai veselības aprūpei, tāpēc finansējums jāatrod no kopējiem nodokļiem, sasniedzot 5% no IKP. Ja tas neizdosies, veselības aprūpes sistēma sabruks, pārliecināta ir Veide. Arī darba devēji aicina jauno modeli sasaistīt ar nodokļu sistēmu. Kā Dienai sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, ēnu ekonomikas dēļ valsts budžetam šobrīd garām iet pat četri veselības aprūpes budžeti. Līdz ar to pareizais variants būtu pārdalīt kādu procentu no jau esošajiem nodokļiem par labu veselībai. Par jauniem maksājumiem gan nedrīkstētu runāt. 

Vienlaikus Latvijas Bankas (LB) eksperti joprojām uzstāj uz privāto apdrošinātāju iesaisti. Ideja paredz, ka lielākā daļa finansējuma tāpat nāktu no valsts, bet iedzīvotājiem būtu jāpērk apdrošināšanas polises. LB Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste atzīmē, ka tā būtu solidārāka sistēma nekā tagad, kad valsts nodrošina divas trešdaļas finansējuma, bet pārējo slimie iedzīvotāji sedz no savas kabatas. Ja apdrošināšana būs jāiegādājas visiem, lielāks ieguldījums nāks arī no veselajiem cilvēkiem. Tam skaļi oponē Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, norādot, ka vienāds maksājums visiem, piemēram, 300 eiro gadā, būs krietni lielāks slogs cilvēkiem ar mazākiem ienākumiem. 

Visu Annas Strapcānes rakstu lasiet piektdienas, 23.septembra laikrakstā Diena!