Izlīdzināt atšķirības
Eiropas Vispārīgo datu aizsardzības regulas (General Data Protection Regula, GDPR) mērķis ir izlīdzināt personas datu apstrādes prasību atšķirības Eiropas Savienībā, kas iedzīvotājiem ļaus labāk kontrolēt savus datus – tiem varēs vieglāk piekļūt, tos varēs pieprasīt dzēst un labot u. c. Savukārt uzņēmumiem tas nozīmē pārskatīt kārtību, kādā tie ar personas datiem strādāja līdz šim.
GDPR paredz, ka turpmāk publiskajās iestādēs, organizācijās, kuras regulāri lielā apmērā apstrādā datus vai kuras apstrādā īpašo kategoriju datus un datus par sodāmību, būs obligāti nepieciešams datu aizsardzības speciālists. DVI direktora vietniece Lāsma Dilba Dienai gan skaidro, ka viņam nebūs noteikti jābūt sertificētam – eksāmens un sertifikācijas nokārtošana būs brīvprātīga. Taču par pārkāpumiem būs atbildīgs tieši datu pārzinis jeb organizācija vai iestāde, kas iecēlusi datu aizsardzības speciālistu. Atsaucoties uz auditorkompānijas KPMG zvērinātas advokātes Unas Petrauskas minēto GDPR Rīgas forumā, Latvijā pašlaik ir vairāk nekā 300 sertificētu datu aizsardzības speciālistu, bet organizācijas un iestādes, kur šāds speciālists būs nepieciešams, ir aptuveni trīs reizes vairāk, tāpēc viņa atzinīgi vērtēja to, ka likumprojektā, kas ieviesīs regulas normas, nebūs prasību par obligātu sertifikāciju. Jāpiebilst, ka datu aizsardzības speciālists var būt gan jau esošs darbinieks, gan ārpakalpojumu sniedzējs.
Naudas sodi
Tie uzņēmēji, kuri līdz šim ievēroja Personas datu aizsardzības likumu, regulas ieviešanai esot gatavi jau par 70–80%, saka DVI speciāliste. Personas datu apstrādes pamatprincipi un tiesiskie pamatojumi paliek nemainīgi. "Gribētu uzsvērt, ka regula neko kardināli jaunu neievieš," viņa piebilst. Ažiotāžu par regulu sacēlusi informācija par lieliem iespējamiem sodiem GDPR prasību neievērošanas gadījumā. "Sodu piemērošana nav mūsu pašmērķis. Šobrīd mūsu galvenais uzdevums ir tieši skaidrošana un zināšanu līmeņa paaugstināšana," norāda Dilba, vienlaikus apliecinot, ka nopietnu pārkāpumu vai ļaunprātīgas rīcības gadījumā naudas sodi var tikt piemēroti. Par regulai neatbilstošu uzglabāšanu un izplatīšanu soda nauda var būt līdz 20 miljoniem eiro vai 4% no uzņēmuma apgrozījuma.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 2. maija, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
profils