"Ir jāsaprot arī tas – ja cilvēki vai pašvaldības tur vienā bankā kontus un tie nav sadalīti, mēs to nevaram ietekmēt. Kāpēc gan cilvēki iet tikai uz tām bankām, kur dod lielākus procentus, kāpēc nepadomā par to, kāpēc tas notiek un kāpēc citas bankas nedod tik lielus procentus? Arī Bankas Baltija gadījumā cilvēki gāja uz turieni, jo tur deva ļoti augstus procentus. Vai arī šeit nebija pietiekami daudz signālu un informācijas? Es arī kā vienkāršais lasītājs visu laiku sekoju līdzi informācijai par ["Latvijas Krājbankas" lielākā akcionāra Lietuvas bankas Snoras lielāko īpašnieku Vladimiru] Antonovu. Manuprāt, jebkuram ir kritiski jāizvērtē to banku un tās akcionāru uzvedība, kur tiek turēta nauda. Vajag tomēr sekot līdzi, kas notiek. Krājbanka sen vairs nav valsts banka, tā bija privāta un piederēja privātpersonām," uzsvēra ministrs.
Viņš arī piebilda, ka ir grūti atrast kur citur līdzīgu pieredzi, ka bankā ir notikuši šādi maldināšanas gadījumi. "Vai ir kādas regulācijas, kas to varētu novērst? Es arī nevaru rast atbildi uz šo jautājumu," teica Vilks.
Vienlaikus Vilks atzina, ka pašlaik jau ir rasti risinājumi situācijai, ka Latvijas Krājbankā ir iesaldēta klientu nauda. "Mēs atradām veidu, kā vismaz iedod kaut kādu naudu bankas klientiem, pašvaldībām mēs dosim naudu, pašvaldību uzņēmumiem arī mēģināsim atrast, tāpat sapratīsim, kuriem valsts uzņēmumiem tas ir svarīgi, lai nodrošinātu operatīvo darbību," pastāstīja Vilks.