Jau ziņots, ka 2012.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 4,52 miljardu latu apmērā, savukārt izdevumi tiek plānoti 4,64 miljardu latu apmērā jeb par aptuveni 120 miljoniem latu lielāki, tādējādi valsts konsolidētā budžeta deficīta līmenis atbilstoši naudas plūsmai ir paredzēts 0,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
A.Vilks atgādināja, ka konsolidētā kopbudžeta (kopā ar pašvaldībām) ieņēmumi 2012.gadam ir plānoti 5,45 miljarda latu apmērā, bet izdevumi 5,57 miljardi latu, līdz ar to konsolidētā kopbudžeta deficīts prognozēts zem 2,5% no IKP.
"2012.gada valsts budžeta likumprojekts pēdējo reizi tiek sagatavots stingrā starptautisko aizdevēju uzraudzībā. Ar šo likumprojektu mēs plānojam šā gada 22.decembrī veiksmīgi noslēgt starptautiskā aizdevuma programmu. Tādējādi Latvija faktiski atgūs neatkarību savos ekonomiskajos un finanšu lēmumos. Bet šī neatkarība nozīmēs divtik lielu atbildību politiskajos lēmumos," uzrunā minēja ministrs.
"It sevišķi šobrīd, bet arī turpmāk Latvijai ļoti svarīga ir stabilas fiskālās politikas īstenošana, samazinot nelietderīgus tēriņus, tādējādi nodrošinot valsts ilgtermiņa attīstību un finanšu stabilitāti. Tieši šāda valdības rīcība skaidri demonstrēs Latvijas apņemšanos turpināt ieviest piesardzīgu fiskālo politiku, kā arī kalpos par apliecinājumu tam, ka Latvija spēj ilgtspējīgi pildīt Māstrihtas kritērijus, kas ir augstas kvalitātes zīmes kritēriji," klāstīja A.Vilks.
Viņš gan norādīja, ka Latvijas tautsaimniecības attīstību 2012.gadā var ietekmēt vairāki riski, piemēram, notikumi eirozonā. Vienlaikus ministrs skaidroja, ka Latvijas budžeta likumprojekts ir konservatīvākais starp visām Baltijas valstīm.
A.Vilks uzsvēra, ka Latvijas ekonomikā, sākot no 2010.gada vidus, ir atsākusies izaugsme. Iekšzemes kopprodukta struktūra kļuvusi sabalansētāka un ilgtspējīgāka - būtiski pieaudzis rūpniecības nozaru īpatsvars nozaru struktūrā, bet samazinājies importa pārsvars pār eksportu.
Lai ievērotu izvirzītos budžeta deficīta mērķus, kopš 2008.gada valdība veica budžeta konsolidāciju 2,3 miljardu latu apmērā, kas pielīdzināmi pusgada ieņēmumiem budžetā. "Aptuveni 930 miljonus latu jeb 7,2% no IKP veido pasākumi, kas veikti budžeta ieņēmumu pusē, savukārt, pasākumi budžeta izdevumu pusē kopumā veido 1,4 miljardus latu jeb 10,6% no IKP," apliecināja A.Vilks.
"Nākamā gada valsts budžeta likumprojekts tika veidots intensīvu diskusiju rezultātā. Valdība veica konsultācijas ar Latvijas Pašvaldības savienību par tās svarīgākajiem jautājumiem, kas skar katru pašvaldību, kā arī katru Latvijas iedzīvotāju. Lemjot par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījumu, esam vienojušies ka pašvaldību ieņēmumi 2012.gada budžetā tiek plānoti 650 miljonu latu apmērā, kas, salīdzinot ar 2011.gada budžetu ir par 59,3 miljoniem latu vairāk. Līdz ar to vairākumam pašvaldību ieņēmumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieaugs," uzsvēra A.Vilks.
Tāpat valdība ir apņēmusies atbalstīt pašvaldības, paredzot, ka garantētā minimālā ienākuma pabalsts nākamajā gadā visu gadu, savukārt dzīvokļa pabalsts līdz 1. maijam tiks līdzfinansēts no valsts budžeta. Būtisks arī būs valsts budžeta finansējums 5,7 miljonu latu apmērā pašvaldībām, kurām ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas.
Ministrs apliecināja, ka, strādājot pie pašvaldību budžetiem, Finanšu ministrija par būtiskāko uzdevumu uzskatīja nodrošināt sociāli atbildīgu finansējuma sadalījumu, maksimāli atbalsot tās pašvaldības, kuru ieņēmumi ir visierobežotākie, lai pašvaldības pilnībā spētu nodrošināt sociālo palīdzību saviem iedzīvotājiem nākamajā gadā.
Uzrunā ministrs atgādināja, ka nākamā gada budžets neparedz ievērojamu nodokļu sloga palielināšanu Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem. "Uzskatu, ka nodokļu politikas stabilitāte ir viens no sakārtotas investīciju vides pamatelementiem un līdz ar to arī viens no ekonomiskās attīstības stūrakmeņiem. Tāpēc mērķtiecīgi turpināsim darbu pie ēnu ekonomikas ierobežošanas un nodokļu iekasēšanas uzlabošanas, lai iegūtos papildu līdzekļus pēc iespējas ātrāk varētu novirzīt darba spēka nodokļu pazemināšanai," teica A.Vilks.
Finanšu ministrs sagatavoto 2012.gada budžetu nodēvēja par "ļoti līdzsvarotu budžetu, jo, saglabājot stabilitāti nodokļu politikā, valdībai ir izdevies izvairīties no pensiju un sociālo pabalstu samazināšanas".
Tomēr A.Vilks uzskata, ka, lai Latvijas tautsaimniecība varētu atjaunoties pie ilgtspējīgas un kvalitatīvas izaugsmes, ir jāturpina strukturālo reformu īstenošana, kas nodrošinātu nepieciešamos risinājumus nozaru politiku efektivitātes uzlabošanai.
Uzrunas beigās viņš pateicās visiem Latvijas iedzīvotājiem par sapratni. "Ticu, ka šī pieredze un rūdījums ļaus mums izturēt gaidāmos saltos vējus!" sacīja A.Vilks.