Pēc viņa paustā, ir apkopota informācija par pašvaldību ēkām, kuras ar nelieliem remontdarbiem īsā laika posmā var pielāgot Ukrainas iedzīvotāju izmitināšanai.
Pašvaldību ēku atjaunošanai būs nepieciešami 200 000 eiro, un tajās varēs izmitināt 8000 bēgļu, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Teritoriju attīstības izvērtēšanas nodaļas vadītāja vietniece Dzintra Muzikante.
Pašvaldības vairāk iesaistīties finanšu segšanā aicināja Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs, norādot, ka kopumā tām ir veidojušies papildu ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, tāpēc ēku, kuras paredzēts piemērot bēgļu izmitināšanai, remontu varētu segt arī pašvaldības.
Izmitināšana valstij izmaksā dārgi, atzīmēja Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola (K), tāpēc jāprioritizē virzīšanās uz mājsaimniecību iesaistīšanu un īres iespējām. Tomēr izīrētāju vidū neesot lielas atsaucības, tāpēc Ozola pauda, ka vajadzētu iedzīvotājus aicināt nebaidīties no mājokļu izīrēšanas Ukrainas bēgļiem. Tāpat arī būtu jāapzina iemesli, kāpēc Latvijas iedzīvotāji atturas no mājvietu izīrēšanas bēgļiem.
Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa norādīja, ka Ukrainas iedzīvotāji Latvijā var pretendēt uz mājokļa pabalstu pašvaldībā gadījumos, kad ir noslēgts īres līgums par mājvietas īrēšanu vai arī, ja pašvaldība ir ļāvusi turpināt dzīvot ēkās, tostarp viesnīcās, kuras nav paredzētas ilgtermiņa dzīvošanai, piemērojot maksu par uzturēšanos. Ja šo maksu Ukrainas iedzīvotājs nespēs segt, tad viņam būs tiesības vērsties pēc mājokļa pabalsta.
Pašlaik Latvijas personas kods ir piešķirts 31 394 Ukrainas iedzīvotājiem, informēja Šteins, un ar civilās aizsardzības komisijas starpniecību kopumā izmitināti 11 630 bēgļi. Visvairāk Ukrainas iedzīvotāju izmitināts pašvaldības īpašumā esošās izmitināšanas vietās un tūristu mītnēs.