Visvairāk sadārdzinājušies griķi un piena produkti; dārzeņi kļuvuši lētāki

Šī gada jūlijā salīdzinājumā ar 2010.gada jūliju fasētais skābais krējums ar 15% tauku saturu kļuvis dārgāks par 39% un maksāja 1,70 latus par kilogramu, jogurts "Baltais" ar persikiem - par 37%, sasniedzot 1,12 latus par litru, biezpiens ar 5% tauku saturu - par 36%, sasniedzot 2,87 latus par kilogramuPar 34% dārgāks kļuvis arī kefīrs ar 2% tauku saturu, kas maksāja 50 santīmus par kilogramu, fasētais piens ar 2% tauku saturu sadārdzinājies par 30% un maksāja 63 santīmus par kilogramu, jogurts bez piedevām kļuvis dārgāks par 27%, sasniedzot 49 santīmus par kilogramu, skābais krējums ar 25% tauku saturu sadārdzinājies par 25% un jūlijā maksāja 2,01 latu par kilogramu. Par 23% sadārdzinājies pilnpiens ar 3,5% tauku saturu, sasniedzot 70 santīmus par kilogramu, sviests ar 82,5% tauku saturu kļuvis par 22%, sasniedzot 5,25 latus par kilogramu, bet Krievijas siers ar tauku saturu 45% - 50% kļuvis dārgāks par 20% un maksā 4,73 latus par kilogramu.Saulespuķu eļļa sadārdzinājusies par 30%, sasniedzot 1,72 latus par litru.Par 38% lētāk nekā pagājušā gada jūlijā šogad varēja iegādāties importa gurķus, kas maksāja 58 santīmus par kilogramu, kamēr vietējo gurķu cenas samazinājās par 14% un tie maksāja 72 santīmus par vienu kilogramu. Importa tomāti jūlijā bija par 17% lētāki nekā gadu iepriekš un maksāja 1,07 latus par vienu kilogramu, kamēr vietējie tomāti - 95 santīmus, kas ir par 28% mazāk nekā gadu iepriekš jūlijā.Latvijā audzētie galviņkāposti jūlijā maksāja 27 santīmus par kilogramu, kas ir par 18% mazāk nekā gadu iepriekš.Apelsīni jūlijā maksāja 88 santīmus par kilogramu, kas ir par 23% mazāk nekā pērn, mandarīni - 1,04 latus, kas ir par 22% mazāk nekā pērn, savukārt citroni maksāja 97 santīmus par kilogramu, kas ir par 13% lētāk nekā pērn. Banānu cenas samazinājās par 9%, sasniedzot 75 santīmus par vienu kilogramu, savukārt bumbieri bija par 7% lētāki un maksāja 1,15 latus."Cenu pieaugums daļēji skaidrojams ar izejvielu cenu pieaugumu attiecīgajiem produktiem. Savukārt dārzeņu cenu samazinājumam ir vairāki iemesli - pagājušajā gadā Polijā bija lieli plūdi, bet Krievijā un Ukrainā - sausums. Polijas dārzeņi arī Latvijā maksāja dārgāk, bet daļa Latvijā izaudzēto dārzeņu tika eksportēta uz Krieviju, un izveidojās atsevišķu dārzeņu deficīts," sacīja Gulbe, norādot, ka lielu ietekmi atstājis arī e-coli baktērijas skandāls un Krievijas importa aizliegums Eiropas Savienības dārzeņiem."Tas viss veicinājis dārzeņu cenas samazināšanos. Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu šo situāciju izmantot savā labā un lielos daudzumos lietot vietējos dārzeņus uzturā, gan svaigus, gan sagatavot krājumus ziemai," sacīja Gulbe.Kā liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra dati, jūlijā pārtikas produktu cenas Rīgas veikalos bijušas stabilas, un lielākajai daļai pārtikas produktu jūlijā salīdzinājumā ar jūniju cenas bijušas bez izmaiņām.Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs izveidots 1995.gadā kā Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta struktūrvienība. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs vāc, apkopo un sniedz Eiropas Komisijai informāciju par noteiktu lauksaimniecības produktu cenām un apmēriem. Iegūtā informācija tiek izmantota lauksaimniecības produktu ražošanas un tirgus stāvokļa novērtēšanai, intervences pasākumu pamatošanai un noteiktu lauksaimniecības produktu muitas vērtību noteikšanai.