Eiropas Komisija aplēsusi, ka Latvijā atvērto datu ekonomiskais potenciāls var sasniegt 70 milj. euro un papildus ietaupīt pat 2 milj. euro valsts pārvaldē. Latvijas attīstība atvērto datu jomā vēl ir nepietiekama – 2016. gadā bijām pēdējā vietā Eiropā.
Saskaņā ar ES direktīvu atvērto datu politikas mērķis ir valsts pārvaldē uzkrātos datus padarīt brīvi pieejamus privātiem un komerciāliem mērķiem, veicinot informācijas apriti gan uzņēmēju, gan sabiedrības vajadzībām. Tas ir veids, kā vēl efektīvāk un plašāk, piemēram, pētniecībai, jaunu produktu un pakalpojumu attīstīšanai, izmantot valsts pārvaldē jau uzkrātos datus, kas visbiežāk tiek iegūti un izmantoti kādam konkrētam mērķim, piemēram, pakalpojuma sniegšanai. Datu atvēršana uzlabo arī informācijas apriti valsts pārvaldē, taupot resursus un padarot to caurskatāmāku, tādējādi veicinot publisko atbildību.
Tā kā valsts un pašvaldību iestādes informācijas iegūšanai, apstrādei un uzkrāšanai izmanto valsts un ES līdzekļus, datu atvēršana būtu efektīva resursu izmantošana, veicinot datu atkalizmantošanu sabiedrībā, protams, ievērojot informācijas atklātības un personu datu aizsardzības prasības. Datu tālākas izmantošanas potenciālais ekonomiskais ieguvums saskaņā ar Eiropas Komisijas pētījumu vērtējams līdz pat 70 milj. euro gadā, jo paver jaunas iespējas uzņēmējiem produktu un pakalpojumu attīstīšanai, kas nozīmē arī jaunas darba vietas. Papildus iespējams ietaupīt līdz pat 2 milj. euro valsts pārvaldē, jo datu atvēršana samazinātu nepieciešamību informāciju iestādēm savā starpā pieprasīt atkārtoti, atvieglotu datu apriti un uzlabotu darba kvalitāti.
Valsts kontrole revīzijā “Vai valsts pārvalde efektīvi rīkojas ar uzkrāto informāciju?” secinājusi, ka par informācijas sabiedrību un e-pārvaldi atbildīgā VARAM apzinās atvērto datu nozīmi un to izmantošanas iespējas valsts pārvaldes efektivitātes celšanai. Atvērtie dati ir noteikti kā viens no e-pārvaldes pamatprincipiem. Tomēr, analizējot politikas īstenošanu, revidenti konstatējuši vairākas problēmas. VARAM nav apkopojusi līdz šim jau atvērtās datu kopas un noteikusi prioritāri atveramās. Pagaidām Latvijas attīstība atvērto datu jomā ir nepietiekama. Eiropas Komisijas pētījumā Latvija 2016. gadā ierindota pēdējā – 28. vietā.
Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomas organizāciju pārstāvji norāda, ka Latvijā vajadzētu ieviest “atvērts pēc noklusējuma” principu. Tas nozīmē meklēt pamatojumu nevis datu došanai, bet nedošanai. Valsts kontroles ieskatā, jāņem vērā, ka ne jau obligāta datu atvēršana rada kādus tiešus ieguvumus valstij un sabiedrībai, bet gan datu saturs, kvalitāte un aktualitāte. Līdz ar to, ņemot vērā ierobežotos resursus, ir ļoti būtiski novērtēt un atvērt primāri nozīmīgākos un sabiedrībai noderīgākos datus, pretējā gadījumā pastāv risks, ka tiks atvērtas datu kopas, no kurām sabiedrībai būs maza pievienotā vērtība.
VARAM, sadarbojoties ar valsts pārvaldi, jāmeklē veids, kā bez maksas datu pieejamību nodrošināt gan valsts pārvaldes iestādēm, gan privātpersonām. Publiskās pārvaldes pamatdarbībai nepieciešamais finansējums jāplāno neatkarīgi no ieņēmumiem, izvairoties no no situācijām, kad atsevišķu iestāžu dati, kas ir nozīmīgi sabiedrībai, netiek atvērti, jo ieņēmumi par to nodošanu atkalizmantošanai vai koplietošanai nepieciešami iestādes pamatdarbības nodrošināšanai.