Autovadītājam pašam ir jāspēj izvērtēt, kāda distance viņam ir nepieciešama, lai viņš spētu nepieciešamības gadījumā apstāties vai izvairīties no šķēršļa. Jāņem vērā, ka drošas distances garums ir atkarīgs gan no autovadītāja pieredzes, gan no automašīnas ātruma, tehniskā stāvokļa un aprīkojuma, gan no ceļa seguma, tādēļ katram autovadītājam šis attālums ir individuāls, norādīja Sadovskis.
Piedaloties ceļu satiksmē, autovadītājam visu laiku ir jāseko līdzi apkārt notiekošajam - jāspēj pastāvīgi analizēt situāciju uz ceļa -, un tieši tas satiksmē ir jāuzlabo - autovadītāju attieksme pret noteikumiem.
"Ir jāvairo satiksmes dalībnieku izpratne par drošību, jo tiesisko nihilismu nav iespējams mazināt ar bargiem sodiem vien," norāda Sadovskis.
Administratīvo pārkāpumu kodekss par drošas distances vai intervāla neievērošanu paredz brīdinājumu vai naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam 15 eiro. VP rīcībā šobrīd nav aktuālākā informācija par to, cik šogad pēc šī kodeksa panta noformēti protokoli, taču parasti šo pantu piemēro par ceļu satiksmes negadījumiem.
Lai arī pēc vakar notikušā traģiskā negadījuma Garkalnē publiskajā vidē jau izskanējuši aicinājumi aizliegt velosipēdistiem pārvietoties pa šosejām, VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis uzskata, ka būtu pārspīlēti mainīt pašreiz spēkā esošo likumdošanu.
"Ir noticis traģisks negadījums, taču likumu pārrakstīšana pēc katra negadījuma nav risinājums. Pēc katra negadījuma nevar aizliegt kādai no satiksmes dalībnieku grupām pārvietoties pa koplietošanas ceļiem. Ir jādomā, kā šīm grupām veicināt drošu pārvietošanos, - gan sportistiem, gan viņus pavadošajiem transportlīdzekļiem jābūt viegli pamanāmiem, taču arī autovadītājiem ir jāievēro noteikumi," uzskata Krapsis.