Zāļu visiem nebūs
Sirds un asinsvadu programmai šogad no valsts budžeta papildus atvēlēti aptuveni 11 miljoni eiro, no kuriem trīs miljoni paredzēti kompensējamo zāļu saraksta papildināšanai ar jauniem medikamentiem sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai. Zāles paredzēts nodrošināt sirds mazspējas, priekškambaru mirdzēšanas un plandīšanās pacientiem, kā arī uzlabot terapijas pieejamību pacientiem, kam pēc akūta koronāra sindroma veikta stentēšana.
Par atvēlētajiem līdzekļiem ir paredzēts apmaksāt zāles vairākām jaunām diagnozēm – plaušu embolijai, dziļo vēnu trombozei, kurās zāļu savlaicīga lietošana novērš letālas komplikācijas. Saskaņā ar Veselības ministrijas aprēķiniem ar minēto finansējumu šogad kompensējamos medikamentus apmaksās aptuveni 5200 pacientiem, taču reālais pacientu skaits minēto diagnožu grupās Latvijā ir ievērojami lielāks – 36 000, norāda Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas izpilddirektors Valters Bolēvics.
Arī Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents, invazīvais kardiologs Kārlis Trušinskis atzīmē, ka paveiktais ir vērtējams pozitīvi, taču ar šo finansējumu tikai daļēji tiks paveikts tas, ko citas Eiropas valstis, tajā skaitā Lietuva un Igaunija, saviem pacientiem jau nodrošina: "Tiks nosegts zināms parāds, bet pie tā nedrīkst apstāties. Ir jādomā, kā sirds un asinsvadu slimību ārstēšanu pilnveidot un uzlabot dažādos līmeņos."
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 11. aprīļa, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!