Šāds kredīts lauksaimniekiem tiktu izsniegts ar nosacījumu, ka zeme tiek pirkta un izmantota tikai lauksaimnieciskajai ražošanai.
Zemkopības ministre trešdien tikās ar biedrības ZSA pārstāvjiem, lai iepazītos ar situāciju nozarē, kā arī pārrunātu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares aktualitātes, problēmas un to iespējamos risinājumus, informēja Zemkopības ministrijas pārstāve Viktorija Kalniņa.
Tiekoties ar ZSA valdi un lauksaimniecības produkcijas ražotāju pārstāvjiem, L.Straujuma informēja par šonedēļ augsta līmeņa Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu lauksaimniecības politiķu konferencē "Kopējās lauksaimniecības politikas reforma" Briselē pārrunāto saistībā ar Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu tiešo maksājumu jautājumā. Konferencē ministre norādīja, ka Latvija kategoriski nepiekrīt Eiropas Komisijas pašreizējam priekšlikumam par tiešo maksājumu apjomu dalībvalstu lauksaimniekiem nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam. Zemkopības ministre informēja, ka tuvākajā laikā tiks izstrādāts darbības plāns, ko saskaņos arī ar nozares nevalstiskajām organizācijām, lai panāktu vienlīdzīgāku tiešmaksājumu sistēmas ieviešanu.
Tikšanās laikā ZSA vēlējās noskaidrot zemkopības ministres viedokli par to, kāda būs turpmākā Zemkopības ministrijas sadarbība ar nozares nevalstiskajām organizācijām. L.Straujuma uzsvēra, ka viens no viņas mērķiem ir veidot vēl ciešāku Zemkopības ministrijas saikni ar lauksaimnieku, zivsaimnieku un mežsaimnieku nevalstiskajām organizācijām. Viens no veidiem, kā stiprināt šo saikni varētu būt sadarbības līgumu slēgšana ar katru organizāciju, tostarp ZSA.
"Nepieciešama cieša sadarbība ar visām nozaru nevalstiskajām organizācijām, jo tikai sadarbojoties un kopā strādājot, var rast labākos risinājumus šo tautsaimniecībai nozīmīgo nozaru veiksmīgai darbībai arī nākotnē," teica L.Straujuma.
Tāpat tikšanās laikā ZSA informēja zemkopības ministri par to, kurās jomās tuvākajā nākotnē būtu nepieciešams veikt uzlabojumus, lai veiksmīgi attīstītos lauksaimniecība. Biedrības Zemnieku saeima pārstāvji kā piemērus minēja profesionālās izglītības sistēmu un meliorācijas sistēmu uzturēšanu. Savukārt ZSA valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja norādīja, ka jāsagatavo lauksaimniecības attīstības stratēģija, kas varētu būt arī par pamatu Lauku attīstības plāna (LAP) nākamajam plānošanas periodam izstrādāšanā.