Kā Kultūras ministrija (KM) norādījusi valdībā iesniegtajos dokumentos, ieejas biļešu cenas noteiktas pēc iespējas zemākas, lai nodrošinātu pasākuma pieejamību visplašākajai sabiedrībai.
Otrs pasākums, kurā paredzēta ieejas maksa, ir diriģenta Imanta Kokara piemiņai veltīts koncerts Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Biļešu cena šim pasākumam būs 15 eiro.
Kopumā publiskajā tirdzniecībā plānots nodrošināt 72% biļešu. Ņemot vērā Latvijas pilsētu un novadu pašvaldību ieguldījumu svētkos, 18% biļešu paredzēts nodot iepriekšējā rezervēšanā pašvaldībām. Lai svētku laikā nodrošinātu Latvijas kā prezidējošās valsts Eiropas Savienības (ES) Padomē reprezentāciju 10% ieejas karšu bez nominālvērtības tiks atvēlētas svētku goda viesiem un Latvijas kā ES Padomes prezidējošās valsts pasākumu rīkotājiem un dalībniekiem. Svētku rīkotājs Latvijas Nacionālais kultūras centrs izstrādās iekšējo kārtību, kādā veic svētku ieejas biļešu iepriekšēju rezervēšanu un izsniedz ieejas kartes.
Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki notiks no 25.jūnija līdz 28.jūnijam Rīgā, kā arī citās Latvijas pilsētās un novados. Svētku noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē 28.jūnijā būs prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas noslēguma pasākums Latvijā.
Lai nodrošinātu svētku pasākumu izmaksu segšanu, neradot pārmērīgu slogu valsts budžetam, un balstoties uz līdzšinējo svētku organizēšanas pieredzi, svētku dalībvalstis vienojušās, ka dalības maksa svētkos Baltijas valstu vienam kora dalībniekam ir 20 eiro, bet Ziemeļu valstu - 30 eiro. Latvijas svētku dalībnieki no dalības maksas tiek atbrīvoti kā rīkotāji, kuri uzņemas rīkošanas izmaksas.
Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku tradīcija iedibināta 1995.gadā ar mērķi pulcēt kopā Baltijas un Ziemeļvalstu amatierkorus, izkopjot Dziesmu un deju svētku tradīcijai raksturīgo kopdziedāšanu, arī izpildījumā a cappella, kura līdz tam bijusi raksturīga tikai Baltijas valstīs, un sekmēt savstarpēju Eiropas kultūras apmaiņu. Pirmie svētki notika šīs tradīcijas dibinātāju valstī - Latvijā, Rīgā, kopā pulcējot gandrīz 6000 dziedātāju no Baltijas un Ziemeļvalstīm. Turpmākajos gados svētki organizēti Gotlandē Zviedrijā, Skienā Norvēģijā, Klaipēdā Lietuvā, Tartu Igaunijā, Reikjavīkā Islandē un Helsinkos Somijā. Šogad svētku tradīcijai aprit 20 gadi - šo gadu laikā svētki sarīkoti visās tradīcijā iesaistītajās dalībvalstīs, un jubilejas gadā tos atkal pienākas rīkot Latvijai.