Par šādu tendenci Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē deputātus šodien informēja Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji.
Kā liecina ZM aplēses, zemākais piena iepirkuma cenas kritums bija jūlijā - 0,177 eiro par kilogramu, bet pēc tam sācies kāpums - augustā zemniekiem tika maksāti vidēji 0,186 eiro, bet septembrī - jau 0,201 eiro, turklāt tendence turpinās arī oktobrī.
"Kāpuma pamatā ir ievērojami lielāks produkcijas pieprasījums Ķīnā, kur beidzas divu gadu uzkrājumi, tāpat arī Krievija pasaules tirgos iepērk vairāk piena. Savukārt vairākās lielākajās piena ražošanas valstīs, piemēram, Jaunzēlandē, šogad bijusi slikta sezona. Tāpat būtiski, ka lielie ražotāji piena pārstrādē, īpaši saldējuma ražošanā, sākuši vairāk izmantot piena, nevis augu valsts taukus," sacīja ZM valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa.
Savukārt ZM Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane atzina, ka, neraugoties uz piena iepirkuma cenu kritumu, kas pēc Krievijas embargo noteikšanas un kvotu brīvlaišanas sasniedza 36%, Latvijas piensaimniecības turpinājušas strādāt un tikai 1% jeb 92 saimniecības pārtraukušas darbību.
"No vairāk nekā 8900 saimniecībām, kas orientētas uz tirgu, darbu pārtraukušas 92, kas ir apmēram 1%. Turklāt tas noticis ne jau tikai zemo cenu dēļ, bet arī pensionēšanās, veselības problēmu un citu iemeslu dēļ. Savukārt 1,2% jeb 111 saimniecības pārorientējušās un pārlikušas akcentus no piena uz gaļas lopkopību,'' sacīja Freimane.
Tāpat ZM pārstāvji informēja deputātus, ka valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstos piensaimniecības ir saņēmušas kopumā 28,7 miljonus eiro. Tāpat gan lauksaimniekiem, gan pārstrādei pieejama virkne papildu atbalsta pasākumu, kā, piemēram, atbalsts investīcijām, izdevīgi aizdevumi zemes iegādei, nodokļu maksājumu atlikšana, kredītprocentu daļēja dzēšana, aizdevumi apgrozāmo līdzekļu iegādei, eksporta kreditēšana utt.
ZM pārstāvji arī norādīja, ka kopējais eksporta samazinājums uz Krieviju līdz 2015.gada beigām naudas izteiksmē veido 205,6 miljonus eiro, savukārt nekompensētais ieņēmumu samazinājums līdz šā gada augustam piena ražotājiem ir 104,4 miljoni eiro, bet cūkaudzētājiem - 21,7 miljoni eiro. Zivju pārstrādātājiem embargo nozīmē eksporta samazinājumu par 24,9 miljoniem eiro, bet zivju konservu ražotājiem tas sasniedz 53,7 miljonus eiro.
Kā ziņots, Krievijas tirgus aizliegums 2014.gada augustā spēcīgi ietekmēja pārtikas nozares attīstību, jo Krievija bija lielākā Latvijas tirdzniecības partnere trešajās valstīs lauksaimniecības un pārtikas produktu jomā, 2013.gadā uzņemot 62% no visiem uz trešajām valstīm eksportētajiem Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktiem 658 miljonu eiro vērtībā.