„Lai arī viņš ieguva plašu atzinību kā rakstnieks, tomēr ģimene un draugi zināja viņu kā cilvēku, kurš ir dāsns, augstsirdīgs, tiešs, patīkams, strādīgs, optimisma pilns un pieticīgs, kā cilvēku, kura zinātkāre, izjūtas un vaļsirdīgā dzīves mīlestība pašas par sevi bija iedvesmas avots,” teikts rakstniekam veltītajā nekrologā.
Dž. Vensa daiļradi klasificē kā zinātnisko fantastiku, lai gan viņš aktīvi eksperimentēja ar žanriem, tajā skaitā ar tā dēvēto fantasy un detektīvromāniem. Starp Dž. Vensa zināmākajiem darbiem ir romāni Drakonu pavēlnieki, Pēdējā citadele, Piedzīvojumu planēta un citi, kā arī triloģija Lionesa. Rakstnieks ir apbalvots ar visām augstākajām savas literatūras nozaru balvām, tajā skaitā Hugo, Nebula, Jupītera un World Fantasy prēmijām. Pēdējais Dž. Vensa daiļdarbs, romāns Lurulu tika izdots 2004. gadā, bet 2009. gada viņš publicēja savu autobiogrāfiju.
Savu pirmo stāstu Dž. Venss publicēja 1945. gadā, bet pēc tam kļuva par vairāk nekā sešdesmit grāmatu autoru. Pirms kļūšanas par rakstnieku viņš strādāja dažādus darbus, līdz ieguva kalnrūpniecības inženiera izglītību. Otrā pasaules kara laikā Dž. Venss dienēja tirdzniecības flotē.
Jāpiebilst, ka 1980. gados Dž. Venss gandrīz pilnībā zaudēja redzi, tomēr turpināja rakstīt ar īpaši pielāgota datora palīdzību. Tāpat Dž. Venss bija zināms ar to, ka visu mūžu dzīvoja ļoti noslēgti un izvairījās sniegt intervijas vai uzstāties publiski, kas radīja dažādas baumas un minējumus par viņa personību.