Tiesa nolēma, ka 1965.gadā pieņemtā likuma ceturtā nodaļa ir pretrunā konstitūcijai, un aicināja Kongresu no jauna izvērtēt, kurām pavalstīm nepieciešama federālās valdības piekrišana pirms grozījumu izdarīšanas savos vēlēšanu likumos. "Mūsu lēmums nekādā ziņā neietekmē pastāvošo valsts mēroga aizliegumu rasistiskai diskriminācijai vēlēšanās," uzsvēra ASV augstākais tiesnesis Džons Robertss.
1965.gada likuma piektā nodaļa pieprasa deviņiem dienvidu štatiem, kā arī vietējām pašvaldībām septiņās citās pavalstīs saņemt Tieslietu ministrijas apstiprinājumu jebkuriem grozījumiem to vietējos vēlēšanu likumos. Šī norma attiecas uz tiem štatiem, kuros vēsturiski pastāvējusi rasu segregācija, un tās mērķis ir nepieļaut tādas vēlēšanu likumu izmaiņas, kas varētu atsevišķas vēlētāju grupas pakļaut diskriminācijai. Likuma ceturtajā nodaļā uzskaitīti kritēriji, pēc kuriem noteikts, kuriem štatiem nepieciešamas federālais apstiprinājumus vēlēšanu likumu grozījumiem.
Lai gan tiesa ir atstājusi spēkā likuma piekto nodaļu, analītiķi norāda, ka ceturtās nodaļas atzīšana par antikonstitucionālu padara arī piekto nodaļu par spēkā neesošu. Pret 1965.gada likumu iebildumi ir vairākiem štatiem, kuri to uzskata par novecojušu, taču vairākas pilsoņtiesību aizstāvju organizācijas apgalvo, ka tas joprojām ir nepieciešams.
ASV prezidents Baraks Obama - pirmais melnādainais Baltā nama saimnieks ASV vēsturē - paziņojis, ka ir dziļi sarūgtināts par tiesas lēmumu, un aicinājis Kongresu pieņemt jaunu likumu, kas garantētu vienlīdzīgas vēlēšanu tiesības visiem.